Tālu, tālu no mums – tik tālu, ka gaisma līdz Zemei ceļo 12 miljardus gadu, – "dzīvo" līdz šim spožākais novērotais kvazārs. Šī monstra "apetīte" ir milzīga – ik dienu tas norij tik daudz vielas, cik ir mūsu Saulē.
Kvazāri ir ārkārtīgi spoži aktīvu galaktiku kodoli veidošanās stadijā, kurus "darbina" supermasīvi melnie caurumi. To masa parasti ir vairāki miljardi Saules masu, bet apkārt – milzīgs gāzu akrēcijas disks. Gāzēm un materiālam riņķojot ap melno caurumu pirms "iekrišanas" tajā, tās berzes rezultātā sakarst un sāk spīdēt tik spoži, ka teleskopi uz Zemes šo starojumu var detektēt pat no miljardiem gaismas gadu attāluma.
Lūk, arī kvazārs, ko astronomi kosmisko objektu uzskaites katalogā ierindojuši ar nosaukumu J0529-4351, izstaro gaismu, ko spējam uztvert no 12 miljardu gaismas gadu attāluma. Proti, gaisma līdz mums ceļo no laikiem, kad mums novērojamais Visums bijis vien nepilnus divus miljardus gadu vecs.