Tuvojoties Saules 11 gadu aktivitātes cikla maksimumam, arvien biežāk vērojami lieli uzliesmojumi un arī vērienīgi koronālās masas izvirdumi. Nupat nepilnu divu diennakšu laikā šobrīd aktīvākais Saules reģions ģenerēja trīs X jeb spēcīgākās kategorijas uzliesmojumus. Pēdējais no tiem bija rekordists, spēcīgākais kopš 2017. gada. Eksperti prognozē, ka šis Saules reģions vēl var pārsteigt ar jauniem uzliesmojumiem.
21. februārī nepilnu 24 stundu laikā viens otram sekoja divi X kategorijas uzliesmojumi. Saules uzliesmojumus no vājākajiem līdz spēcīgākajiem dala A, B, C, M un X kategorijās, savukārt tās iedala sīkākās daļās, izmantojot skaitļus. Katra nākamā kategorija ir par kārtu spēcīgāka nekā iepriekšējā. Teiksim, X3 kategorijas uzliesmojums ir trīs reizes spēcīgāks par X1 kategorijas uzliesmojumu, taču X1 kategorijas uzliesmojums ir 10 reižu spēcīgāks par M1 kategorijas uzliesmojumu.
Pirmie divi bija attiecīgi X1,8 un X1,7 uzliesmojumi, bet jau nepilnu diennakti vēlāk šis pats Saules aktīvais reģions AR5390 "izblieza" X6,3 uzliesmojumu. Tik spēcīgs uzliesmojums nebija pieredzēts sešarpus gadus – kopš 2017. gada 10. septembra, kad fiksēts X11,8 uzliesmojums.
Par laimi mums, nevienā no šiem gadījumiem uzliesmojums nenāca komplektā ar koronālās masas izvirdumu jeb CME, kad kosmosā Saule izsviež arī lielu daudzumu magnetizētas plazmas. Ja šī lādēto daļiņu plūsma ir pavērsta pret Zemi, sekas var būt ne tikai īpaši krāšņas polārblāzmas, bet arī ģeomagnētiskās vētras, kas var ietekmēt kritisko infrastruktūru, piemēram, elektropārvades tīklus un radiosakarus.
To, kā veidojas ģeomagnētiskās vētras, "Campus" savulaik komentēja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks, fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis, kurš ar kolēģiem arī veic fundamentālus pētījumus par Sauli. "Ģeomagnētiskās vētras izraisa koronālās masas izvirdumi uz Saules, kas tālāk izplatās starpplanētu telpā. Izvirduma pamatā ir Saules vielas kūlis, kas "uzpeldējis" no Saules dzīlēm. Šī viela ir plazma – gāze, kas uzkarsēta līdz tādai temperatūrai, ka tā ir jonizēta, proti, elektriski neitrālu atomu vietā ir sadalījusies un sastāv no elektroniem un joniem. Lādētu daļiņu kustību (atšķirībā no elektriski neitrālām daļiņām) ietekmē magnētiskie lauki – tās ir "piesaistītas" magnētiskajam laukam. Tāpēc vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums."
Taču nav izslēgts, ka kāds no nākamajiem uzliesmojumiem var nākt komplektā ar koronālās masas izvirdumu. Īpaši aktīvais Saules reģions AR3590 tuvāko nedēļu būs pavērsts tieši pret Zemi.
Īpaši spēcīga un pret Zemi vērsta koronālās masas izvirduma gadījumā traucēti var būt ne vien radiosakari uz Zemes. Tas potenciāli var arī "izsist" no ierindas mākslīgos pavadoņus Zemes orbītā.
Aktīvais reģions AR3590 var sagādāt vēl vairākus X kategorijas uzliesmojums.
Vēl pirms dažiem gadiem eksperti lēsa, ka šī Saules aktivitātes cikla maksimums varētu pienākt vien 2025. gadā un būt vājāks nekā iepriekšējie. Nu izskatās, ka prognozes bijušas kļūdainas – maksimums, visticamāk, gaidāms jau šogad, kā arī tas būs vismaz tikpat spēcīgs kā iepriekšējais. Šie notikumi – 11 gadu cikla maksimums un minimums – precīzi nosakāmi vien tad, kad jau ir aiz muguras. Proti, tikai tad, kad Saules aktivitāte kādu laiku būs konstanti samazinājusies, pētnieki varēs pateikt, kurš brīdis tad bijis ar visspēcīgāko aktivitāti. Taču nav iespējams prognozēt, ka Saules aktivitātes cikls savu maksimumu sasniegs, teiksim, pēc 55 dienām.
Izskatās, ka šogad X kategorijas uzliesmojumu būs daudz. Ja pērn visa gada laikā fiksēti 13 X kategorijas uzliesmojumi, bet 2022. gadā septiņi un 2021. gadā vien divi, tad šogad jau ir bijuši pieci visspēcīgākās kategorijas uzliesmojumi. Un vēl pat nav sācies marts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!