To, ka Mēness aizvien ir seismiski aktīvs, mēs zinām jau kopš "Apollo" misijas laikiem, kad astronauti uz Zemes pavadoņa izvietoja seismometrus. Taču cik "mēnesstrīču" kopumā reģistrēts? Izrādās, daudz vairāk, nekā pētniekiem līdz šim šķitis. No jauna analizējot 50 gadus vecus "Apollo" misiju datus ar modernām metodēm, to skaits pieaudzis par vēl 22 tūkstošiem, vēsta "Live Science".
Uz mūsu planētas pazemes grūdienus izraisa litosfēras plātņu kustība. Šo plātņu saskares vietās, kur tās mijiedarbojas dažādos veidos (paslīdot viena zem otras, spiežoties vienai pret otru vai slīdot vienai gar otru), laiku pa laikam uzkrātais mehāniskais spriegums spēji atbrīvojas. Tad arī virszemē grūst ēkas un plaisā zeme. Reģionus, kur ir šīs plātņu lūzuma zonas, saucam par seismiski aktīvām vietām. Tās ir visai labi zināmas, un tāpēc varam diezgan labi prognozēt, kur ar lielu varbūtību biežāk notiks zemestrīces. Diemžēl šobrīd vēl nav iespēju drošticami un laicīgi prognozēt, kad tās notiks. Kāpēc tā? To vari uzzināt šajā rakstā.
Uz Mēness galvenie seismiskās aktivitātes izraisītāji ir citi. Tur plātņu tektonikas tādā formā kā uz Zemes nav. Uz Mēness grūdienus izraisa aizvien karstās iekšienes atdzišana un attiecīgi Mēness pakāpeniska saraušanās. Ietekme ir arī Zemes gravitācijai. Tāpat vibrācijas Mēness virsmā izplatās pēc meteorītu triecieniem. Ņemot vērā, ka tam nav savas atmosfēras, tie līdz virsmai tiek vienā gabalā, turpretī uz Zemes lielākoties šie kosmiskie "ciemiņi" sadeg atmosfērā, bet līdz virsmai tiek vien nelieli fragmenti. Protams, izņēmumi ir pavisam lieli objekti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
