Astronautu 'kosmosa galvassāpes' var palīdzēt arī cilvēkiem uz Zemes

Lidojumi kosmosā var sagādāt galvassāpes – burtiski. Kopš "Apollo" programmas laikiem astronauti ir ziņojuši par galvassāpēm mikrogravitācijas apstākļos, turklāt daudzi no viņiem nekad nebija ar šādām sāpēm saskārušies uz Zemes. Rādās, kaut kas kosmosa ceļojumos izraisa migrēnai vai saspringuma galvassāpēm līdzīgus simptomus – sāpes, jutību pret gaismu un reizēm pat sliktu dūšu.

Vēl nesen ziņojumi par "kosmosa galvassāpēm" bija reti un anekdotiski. Taču jauns pētījums, kas šā gada13. martā publicēts zinātniskajā žurnālā "Neurology", parāda, ka šīs dīvainās "kosmosa galvassāpes" patiesībā ir diezgan izplatītas.

Pētnieki analizēja datus par 24 astronautiem, kuri veica lidojuma pierakstus vairāku nedēļu ilgās kosmosa ekspedīcijās, kā arī retrospektīvus veselības datus no 42 astronautiem, kuri kosmosa misijās bija devušies pirms pētījuma sākuma. Pētnieki atklāja, ka pirmajās septiņās dienās pēc Zemes pamešanas galvassāpes nebija tikai gadījuma rakstura neērtības – tās bija norma. "Gandrīz katrs [aptaujātais] pirmajā nedēļā kosmosā cieta no galvassāpēm," saka Rons van Osterhuts, Leidenas Universitātes Medicīnas centra neirologs un pētījuma līdzautors.

Pētnieki saskatīja jēgu šajos ziņojumos, jo daudzas dīvainas lietas mēdz notikt, kad cilvēka ķermenis pirmo reizi nonāk mikrogravitācijā. Asins cirkulācija torsā un galvā vairs nav kā uz Zemes, un rezultātā rodas sejas pietūkums un dažreiz redzes traucējumi. Dzīve mikgrogravitācijas apstākļos ietekmē arī šķidrumu iekšējā ausī, kas palīdz mums saglabāt līdzsvaru, izraisot dezorientācijas sajūtu.

Bieži tās pavadīja spiediens deguna blakusdobumos un aizlikts deguns. Vairāk nekā puse astronautu, kas tika aptaujāti pēc atgriešanās uz Zemes, ziņoja, ka misijas laikā galvassāpes ir piedzīvojuši vismaz vienu reizi. Daudzi ārstējuši tās ar aspirīnu vai citām pretsāpju zālēm, citiem palīdzēja miegs un vingrinājumi.

Lai gan ir grūti noteikt precīzu sāpju cēloni, pētniekiem ir aizdomas, ka šīs galvassāpes rodas paaugstināta intrakraniālā spiediena dēļ. Kad gravitācijas ietekme uz ķermeni mazinās, asinis, limfa un cerebrospinālais šķidrums izplūst no ierastajām vietām un sāk radīt spiedienu citur. Ja tas ir kosmosa galvassāpju cēlonis, tas atbilstu astronautiem zināmam stāvoklim, ko sauc par neirookulāro sindromu, kad šķidrums, kas nospiež acs aizmuguri, pasliktina redzi.

Kosmosa galvassāpes varētu būt pat biežākas, nekā liecina pētījums. "Viena no galvassāpju novērtēšanas problēmām ir tā, ka tās ir subjektīvas, un [galvassāpju atcerēšanās] nav objektīva," saka Aleksandra Sinklēra, neiroloģijas profesore no Birmingemas Universitātes Anglijā, kura pati nebija iesaistīta pētījumā. Astronauti var apzināti samazināt savu simptomu biežumu un smagumu, baidoties izrādīties "vāji".

Izaicinājumu rada arī ierobežots izlases lielums. Ideālā gadījumā pētījumam vajadzētu apkopot datus no lielāka cilvēku skaita, Sinklēra saka, "bet tas ir gandrīz neiespējami kosmosa izpētē". Viņa atzīmē, ka pētnieki paveikuši slavējamu darbu, pārvarot šos ierobežojumus, un sauc pētījumu par "tiešām svarīgu un interesantu".

Lai iegūtu labāku priekšstatu par to, kas izraisa šīs "kosmosa galvassāpes", Van Osterhuts un viņa komanda plāno salīdzināt astronautu ziņojumus ar bioloģiskiem datiem, tostarp acu un smadzeņu skenēšanu un asins, matu un urīna paraugu analīzi. Galu galā Van Osterhuts cer, ka viņu darbs palīdzēs zinātniekiem ārstēt galvassāpes arī cilvēkiem tepat uz Zemes.

"Man ļoti patīk kosmosa izpēte," viņš saka. "Tajā pašā laikā es arī uzskatu, ka visam, ko mēs darām, ir jāsniedz labums cilvēkiem uz Zemes."