Pilni Saules aptumsumi ir brīnumaina parādība. Starp citu, tie neturpināsies mūžīgi, bet tas jau ir cits stāsts. Dienas vidū viss pēkšņi kļūst tumšs kā naktī, Mēnesim aizsedzot Sauli. Diemžēl 8. aprīlī gaidāmo aptumsumu Eiropā nekur pieredzēt nevarēs. Tas būs redzams šaurā joslā, kas šķērsos Meksikas, ASV un Kanādas teritoriju. Klātienes pieredzi tas neaizstās, taču labāk kā nekas – rakstā atradīsi vairākas video tiešraides, kas ļaus aptumsumu vērot attālināti.
2024. gada aptumsuma ceļā mīt apmēram 32 miljoni cilvēku, taču nav šaubu, ka to brauks vērot vēl daudzi citi. Tas būs redzams apmēram 185 kilometrus platā joslā, kas laika gaitā no Meksikas šķērsos 15 ASV štatus un vēlāk nelielu daļu Kanādas teritorijas.
Pēc Latvijas laika aptumsuma sākums būs pulksten 21.07. Meksikā tobrīd pulkstens rādīs 11.07. Turpmākās divas stundas aptumsuma ceļš virzīsies uz ziemeļaustrumiem un Menas štatā pēdējos aptumsuma mirkļus cilvēki varēs notvert ap pulksten 1.30 pēc vietējā laika jeb pulksten 23.30 pēc Latvijas laika.
Katrā no konkrētajām vietām brīdis, kad Mēness mūsu skatam aizsegs Saules disku, būs samērā neilgs – uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas minūtes. Uz vietas esošie to varēs pieredzēt ar visām maņām, taču tiešraides vērotājiem ir tā privilēģija virtuāli ātri "pārcelties" uz katru nākamo vietu, pārslēdzoties uz jaunu tiešraidi, un piedzīvot aptumsumu vairākkārt.
Lūk, šeit dažas no tiešraidēm, kas ļaus sekot līdzi šim bijību iedvesošajam notikumam.
Starp citu, šie notikumi nebūs mūžīgi. Pilni Saules aptumsumi mūs priecē (un laikos pirms modernās astronomijas arī biedēja), pateicoties virknei smalku sakritību. Saules diametrs ir aptuveni 400 reižu lielāks par Mēness diametru, taču Saule arī atrodas apmēram 400 reižu tālāk no Zemes nekā Mēness. Rezultātā mums, zemiešiem, Saule un Mēness izskatās apmēram vienāda izmēra. Tas arī nozīmē, ka reizēs, kad Mēness atrodas tieši starp Sauli un Zemi, tas faktiski pilnībā aizsedz redzamo Saules disku.
Diemžēl parasti pilni Saules aptumsumi redzami vien nelielā daļā pasaules. Daļējus Saules aptumsumus var piedzīvot daudz lielāks skaits cilvēku. Latvijā nākamais daļējais aptumsums būs 2025. gada 29. martā, savukārt pilnu Saules aptumsumu Latvijā šajā gadsimtā nesagaidīsim. Taču 2039. gada 21. jūnija vakarā daļā Latvijas būs redzams gredzenveida aptumsums.
Tā dēvētie gredzenveida aptumsumi notiek, kad izpildās divi galvenie nosacījumi. Vispirms, kā jau visos aptumsumos, Mēnesim jānostājas starp Zemi un Sauli. Otrkārt, atšķirībā no pilna Saules aptumsuma, gredzenveida aptumsums veidojas, kad Mēness ir apogejā jeb savas orbītas tālākajā punktā no Zemes vai tuvu tam. Tādējādi, no Zemes raugoties, Mēness disks pilnībā neaizsedz Sauli, un tā izskatās kā spožs gredzens debesīs.
Mēness orbīta ap Zemi pamazām kļūst arvien lielāka. Ik gadu tas no Zemes attālinās par aptuveni trim centimetriem. Tāpēc laika gaitā pilni Saules aptumsumi vairs nebūs iespējami, tikai gredzenveida un daļēji aptumsumi. Mēness būs tik tālu no Zemes, ka vairs nespēs Sauli skatam aizsegt pilnībā. Taču tas notiks pēc daudziem, daudziem miljoniem gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
