Deivida Bovija fantāzija par Zigiju Stārdastu un zirnekļiem no Marsa ir klasisks 70. gadu albums. Taču pārsteidzošā kārtā tā ir ne tikai fantāzija. Izrādās, tur ir pat sava daļa patiesības. Zirnekļi uz Marsa? Nevar būt! Taču, ja ļaujam vaļu iztēlei, uz Marsa virsmas tik tiešām var saskatīt "zirnekļus", kā to nupat apliecināja Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zondes uzņemtie attēli.
Katru Marsa pavasari atsevišķās vietās uz sarkanās planētas virsmas parādās melni "zirnekļi". Arahnofobi var nomierināties – jautājums par to, vai uz Marsa ir vai vispār bijusi kaut mikroskopiska dzīvība, aizvien nav atbildēts. Taču ar lielu pārliecību var teikt, ka zirnekļi pa Marsa virsmu šobrīd neskraida. Taču EKA zondes "Mars Express Orbiter" un "ExoMars Trace Gas Orbiter" uzņēmušas attēlus, kuros redzami veidojumi, kas atgādina lērumu ar maziem zirneklīšiem.
Tie "pulcējas" vietā, ko NASA nodēvēja par inku pilsētu. Tie ir ģeoloģiski veidojumi – grēdas un ielejas – Marsa dienvidu puslodes polārajā reģionā, kas no augšas atgādina vai nu labirintu, vai senas pilsētas drupas. No turienes arī NASA speciālistu dotā iesauka. Oficiālāks un plašāk lietots šīs zemāk attēlā redzamās vietas nosaukums ir "Angustus Labyrinthus".
Ik pavasari te uz virsmas parādās tumši pleķi ar sīkiem atzariem, kas atgādina zirnekļa kājas. To cēlonis – oglekļa dioksīds. Laikam sasilstot, pamazām kūst arī oglekļa dioksīda ledus Marsa dienvidu puslodē. Dziļākie ledus slāņi sublimējas jeb pa taisno no cieta agregātstāvokļa pārtop par gāzi. Tai kaut kur jāpaliek – gāze izplešas un pa sīkākajām spraugām cenšas atrast ceļu līdz virszemei. Pa ledus plaisām, reizēm pat zem metru un biezākas oglekļa dioksīda ledus kārtas, gāze spraucas augšup un, ar joni izlaužoties gluži kā geizeri, līdzi parauj tumšas krāsas putekļus no slāņiem zem ledus. Tie, izmesti virszemē, arī veido šos "zirnekļus".
Arī 2020. gadā šīs pašas zondes piefiksēja simtiem melnu "zirnekļu" uz Marsa virsmas. Droši vien kas līdzīgs notiks arī nākamajā Marsa pavasarī dienvidu puslodē.