Pēdējo reizi radari to fiksēja kaut kad 1990. gados. Nu tas atkal ir atradies – 1974. gadā palaistais satelīts S73-7. Kas tas bija un kāpēc uz tik ilgu laiku izgaisa – to skaidro vietne "Space.com".
S73-7 orbītā nonāca līdz ar daudz lielāko militāro satelītu KH-9. Par šo 70. gadu satelītu, kas pazīstams arī ar koda vārdiem "Hexagon" un "KeyHole-9" ziņas tika atslepenotas vien 2011. gadā. Šīs sērijas satelītiem bija būtiska nozīme Padomju Savienības militāro spēju izvērtēšanā.
KH-9 bija prāvs aparāts – vairāk nekā 16 metrus garš un 3 metrus plats. Lai tādu "pazaudētu", būtu jāpacenšas. Taču S73-7 turpretī bija vien nepilnus 70 centimetrus liels. Atdalījies no lielā satelīta, S73-7 veica manevru, lai ieietu orbītā 800 kilometru augstumā no Zemes virsmas. Tur satelītam bija jāpiepūšas gluži kā balonam un jākalpo par mērķi citu pavadoņu sensoru un instrumentu kalibrēšanai. Taču kaut kas nogāja greizi – pavadonis no redzesloka nozuda vispirms vienreiz 70. gados, bet tad atkal 90. gados. 25 gadus par tā likteni un trajektoriju nebija ne ziņas.
Ņemot vērā satelīta nelielo izmēru, tam ir ļoti mazs šķērsgriezums un tas ir radariem grūti uztverams – tā tehnoloģiju vietnei "Gizmodo" skaidro Hārvarda-Smitsona astrofizikas centra zinātnieks Džonatans Makdauels. Zemes orbītā ir vairāki desmiti tūkstoši cilvēku būvētu objektu. Daudziem no tiem ekspluatācijas laiks jau sen ir beidzies. Liela daļa no tiem tiek izsekota ar radariem un optiskajiem sensoriem. Taču ne visi.
Uzreiz pēc satelīta palaišanas inženieriem ir detalizēta informācija par tā trajektoriju. Taču viens kļūmīgs vai nepilnīgs manevrs, piemēram, lai ievadītu satelītu vēlamajā orbītā, un neliela izmēra satelīti var pazust. Jāatceras, ka te runa ir par 70. gadu tehnoloģijām.
"Ja nav precīzas informācijas par to, kur veikti trajektoriju izmainoši manevri, tad satelītu pēc tam atrast būs problemātiski," bilst Makdauels, kurš uzslavēja to ASV Kosmosa spēku datu analītiķi, kas atšifrēja šī 50 gadus vecā satelīta trajektoriju un to korekti identificēja.
Turēt rūpi par vairāk nekā 20 tūkstošiem objektu un to trajektorijām nav viegls uzdevums. Īpaši ņemot vērā, ka daļa no tiem nepārraida informāciju, kas ļauj tos identificēt. Taču, Zemes orbītai kļūstot arvien "apdzīvotākai", šo objektu izsekošana ir jautājums arī par kosmisko lidojumu drošību.