Kaut atrasts nu jau vairāk par pieciem tūkstošiem planētu ārpus mūsu Saules sistēmas, vairums no tām pavisam noteikti nav apdzīvojamas. Galvenokārt tāpēc, ka tās ir gāzu, nevis cietzemes planētas. Un tad vēl arī attālums no zvaigznes – te pārāk tuvu, te pārāk tālu. Taču laiku pa laikam izdodas atrast kādu, kas teorētiski (uzsvars uz teorētiski!) varētu būt apdzīvojama. Nu, līdzīgi kā mūsu kaimiņš Marss, kas teorētiski pagātnē arī varēja būt mājas kādiem mikroorganismiem.
"Gliese 12b" ir planēta, kas riņķo ap savu zvaigzni 40 gaismas gadu attālumā no mums. Tātad diezgan skaidrs, ka vismaz ar pašreizējām un paredzamā nākotnē mums pieejamām tehnoloģijām līdz tai netiksim, ja vien kāds neizgudros jaunu fiziku vai pilnībā nesalauzīs esošo, bet tas ir maz ticams. Taču pasapņot par dzīvību citur gan var, kā to darījuši astronomi, prestižos astronomiskajos izdevumos publicējot divus pētījumus par atklājumu.
Šī planēta ir nedaudz mazāka par Zemi, bet nedaudz lielāka par Veneru. Kaut kur pa vidu. Un ap savu zvaigzni – nelielu sarkano punduri – riņķo dzīvībai teorētiski labvēlīgajā zonā. Tā savai zvaigznei atrodas daudz tuvāk nekā Zeme Saulei, taču "Gliese 12b" gaismas devēja ir vien 27% no Saules izmēra un uz pusi vēsāka. Tādējādi temperatūra uz "Gliese 12b", ja pareizs ir pieņēmums, ka šai planētai nav atmosfēras, varētu būt apmēram 42 grādi pēc Celsija. Ne kā ar blīvu oglekļa dioksīdu apveltītajai Venerai, kuras atmosfēra karstumu aiztur tik labi, ka tās virsma jebkuru viesi cepinās ar 450 grādu temperatūru.
Ar ko "Gliese 12b" ir īpašāka par pārējām Zemes izmēra citplanētām, kas atrastas līdz šim? Tā vienkārši ir mums tuvākā šāda tipa pasaule, kas pamanīta, raidorganizācijai CNN skaidro viens no pētījumu autoriem Masajuki Kuzuhara. "Ir saujiņa citplanētu, kas ir labas kandidātes, lai uz tām teorētiski varētu eksistēt dzīvība. Šī ir mums tuvākā no tādām," papildina Edinburgas Universitātes doktorante Larisa Paletorpe.
Tiesa, pagaidām planētas izmērs, aptuvenas aplēses par virsmas temperatūru un fakts, ka tā nav gāzu planēta, ir vienīgie samērā droši zināmie parametri. Apgalvot, ka tā nu būtu dzīvības oāze kosmosā, gan ar šī brīža datiem nevar. "Tur varbūt nemaz nav ūdens," atgādina Paletorpe. Ja uz šīs planētas tomēr ir atmosfēra, nav izslēgts, ka tur jau noticis kas līdzīgs kā uz Veneras.
Nākamā pētījumu fāze būs analizēt planētas atmosfēru. Šim nolūkam pētnieki cer izmantot ārkārtīgi spējīgo Džeimsa Veba kosmisko teleskopu. Tas var analizēt no zvaigznes nākušo un caur šīs planētas atmosfēru izstaroto gaismu, un ar spektroskopisko analīzi pētnieki tā var noteikt dažādu ķīmisko elementu klātbūtni atmosfērā. Gaidīsim rezultātus!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
