Hiperaktīvais Saules plankumu reģions, kas atbildīgs par maija sākumā piedzīvotajām polārblāzmām, atkal skatās virsū Zemei un jau paspējis paplosīties ar dažiem X jeb spēcīgākās kategorijas uzliesmojumiem, vēsta atronomijas un kosmosa izpētes jaunumu vietne "Space.com".
Kad arī Latvijā pat pilsētu gaismās varēja saskatīt ziemeļblāzmas zaigošanu debesīs, šo Saules plankumu kopu vēl sauca par AR3664 (AR – aktīvais reģions). Tas ne tikai iepriecināja cilvēkus visā pasaulē ar krāšņām blāzmām, bet arī ģenerēja šajā Saules aktivitātes ciklā visspēcīgāko uzliesmojumu. Šur un tur sekas bija arī radiosakaru traucējumi. Drīz pēc tam mūsu skatam šis aktīvais reģions pazuda, aizgriezās prom. Bet nu tas ir atpakaļ jau ar citu nosaukumu – AR3697.
27. maijā, kolīdz tas atkal bija tajā Saules pusē, kas redzama no Zemes, aktīvais reģions ģenerēja spēcīgu X2,8 uzliesmojumu. Pēc tam, 31. maijā un 1. jūnijā, 12 stundu periodā atkal divi X kategorijas uzliesmojumi – X1,18 un X1,43.
Saules uzliesmojumus no vājākajiem līdz spēcīgākajiem dala A, B, C, M un X kategorijās, savukārt tās iedala sīkākās daļās, izmantojot skaitļus. Katra nākamā kategorija ir 10 reižu spēcīgāka nekā iepriekšējā. X1 kategorijas uzliesmojums ir 10 reižu spēcīgāks par M1 kategorijas uzliesmojumu, kas savukārt ir 10 reižu spēcīgāks par C1 kategorijas uzliesmojumu.
Saule tuvojas sava 11 gadu aktivitātes cikla maksimumam. Heliofiziķi prognozē, ka tas pienāks šī gada otrajā pusē vai nākamā gada sākumā. Aktivitātes cikla maksimumu (tāpat kā minimumu) gan var noteikt tikai post factum, kad atkal vērojama ilgstoša aktivitātes samazināšanās vai pieauguma tendence. Tāpēc šobrīd precīzi nevar pateikt datumu, kad tas būs.
Kad šie uzliesmojumi nāk komplektā ar koronālās masas izvirdumiem, kur starpplanētu telpā tiek izsviests liels daudzums plazmas, sakrītot citiem apstākļiem, varam tikt pie iespējas vērot ziemeļblāzmas. Tās rodas, lādētām daļiņām no saules mijiedarbojoties ar Zemes magnētisko lauku un gāzēm atmosfērā. Plašāku skaidrojumu par to, kā rodas ziemeļblāzmas un kāpēc tām ir dažādas krāsas, atradīsi šajā rakstā:
Maija sākumā pēdējās desmitgadēs spēcīgākā magnētiskā vētra uzdāvināja tādu gaismu šovu debesīs, kas ierasti vērojams tikai tuvāk poliem. Sociālos tīklus pārpludināja attēli ar krāšņo ziemeļblāzmu, kuru ar neapbruņotu aci varēja redzēt pat Rīgas centrā. Protams, ne tik krāšņu kā garas ekspozīcijas fotoattēlos un tālu no pilsētas gaismām, bet tomēr. Šoreiz ierasti zaļajai krāsai pievienojās arī sārti un rozā toņi. Kas nosaka polārblāzmu krāsu – to skaidrojam šajā rakstā.
Lūk, aktīvais reģions AR3697 šobrīd vairs neuguņo tik jaudīgi kā maija sākumā. Taču aizvien reģistrēti regulāri M un C klases uzliesmojumi, kā arī pa kādam X klases uzliesmojumam. Pagaidām gan nav ziņu par koronālās masas izvirdumiem. Tomēr heliofiziķi norāda – tas nenozīmē, ka AR3697 vairs nevar sagādāt pārsteigumus. Aizvien ir 30% varbūtība spēcīgam X kategorijas uzliesmojumam, prognozē "Spaceweatherlive". Un nav izslēgts, ka šis vai kāds cits drīzumā izveidojies superaktīvs Saules plankumu reģions nepaplosīsies tik cītīgi, lai mēs atkal tiktu pie gaismu šova debesīs.
Vai to var droši prognozēt? Diemžēl nē. Gluži kā precīzi noteikt laiku un datumu zemestrīcēm nevar, tā arī paredzēt, ka tieši pēc nedēļas pulksten 23 būs redzama ziemeļblāzma, nav iespējams. Šajā pavasarī "Campus" uzrunāja arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieku Ilgoni Vilku, kurš norādīja – ilgtermiņa prognožu ziemeļblāzmām nav. "Vienu, divas dienas, bet ne tālāk."
Pirmkārt, nevar paredzēt, kad tieši uz Saules notiks šie uzliesmojumi un koronālie izvirdumi. Otrkārt, pat tad, kad tie ir notikuši un mūsu observatorijas un kosmiskie lidaparāti tos ir fiksējuši, nav garantijas, ka šis izsviestais materiāls sasniegs Zemi. Nepieciešama pareiza starpplanētu magnētiskā lauka konfigurācija.
Tādējādi varam simtiem un tūkstošiem gadu uz priekšu prognozēt noteiktus astronomiskus notikumus, bet ne citus. Debess ķermeņu kustība ir ļoti precīzi aprēķināma. Piemēram, zinām, ka nākamais gredzenveida Saules aptumsums Latvijā būs redzams 2039. gada 21. jūnijā, bet nākamo pilno Saules aptumsumu cilvēki šeit varēs vērot vien 2142. gada 25. maijā. Iedomājieties, cik lieliski būtu, ja meteoroloģiskās prognozes varētu piedāvāt ar tādu pašu precizitāti! Savukārt polārblāzmas šādi – ar augstu ticamību – prognozēt nevar ne tikai gadiem, bet pat dažas dienas uz priekšu. Jāizpildās pārāk daudziem faktoriem, no kuriem daļa ir visu laiku mainīgi.
Tas, kā uzsvēra Ilgonis Vilks, nozīmē, ka uz ziemeļblāzmu brīdinājumiem jāreaģē diezgan strauji. Visdrošākās prognozes sniedz Zemei tuvie kosmiskie aparāti, kuri var detektēt šo daļiņu plūsmu ceļā uz Zemi. Vien tad var kaut cik ticami paredzēt gaidāmās ģeomagnētiskās vētras spēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
