Kas tur iekšā? Pētniekus ieinteresē caurums Marsa virsmā

Kāds caurumam sakars ar cilvēku lidojumiem uz sarkano planētu? Kad līdz tam nonāksim, ir skaidrs, ka tie nebūs vien dažu dienu lidojumi kā uz daudz tuvāko Mēnesi. Ar pašreizējām tehnoloģijām ceļš līdz Marsam ilgst aptuveni pusgadu, un arī tad, ja starts notiek šādam lidojumam piemērotā laikā, kad ir labvēlīgs savstarpējais Zemes un Marsa novietojums. Tas notiek aptuveni reizi divos gados. Lūk, tātad lidojums uz Marsu un atpakaļ būs pasākums uz ilgāku laiku, bet Marss nav nekāda patīkamā vieta, kur uzturēties. Pazemes lavas kanāli varētu atrisināt uzreiz vairākas problēmas.

Pirmkārt, Marsam tikpat kā nav atmosfēras. Nav arī magnētiskā lauka. Dzīvojot uz Zemes, mēs ikdienā piemirstam, ka bez šīm divām lietām dzīvība, kādu mēs to pazīstam, te diez vai būtu iespējama. Astronautiem uz Marsa jārēķinās ar intensīvu kosmisko starojumu. Otrkārt, nekas neapturēs pat salīdzinoši nelielus "ciemiņus" no kosmosa. Proti, Zemes atmosfērā neliela izmēra meteoroīdi sadeg. Uz Marsa vairums tiks līdz zemei un var sabojāt gan infrastruktūru, gan kosmiskos lidaparātus, gan nodarīt gauži pašiem astronautiem, ja ļoti nepaveicas. Treškārt, uz planētām bez atmosfēras vai ar ļoti retinātu atmosfēru ir jārēķinās ar daudz krasākām temperatūras svārstībām. Saules apspīdētajā pusē tie var būt daži desmiti grādu mīnusos, bet Marsa vasarās noteiktās vietās pat uzkāpt līdz +15. Taču naktīs sals var sasniegt pat -100 un vairāk grādus pēc Celsija. Par to, kādas priekšrocības Marsa pirmajiem apmeklētājiem varētu sniegt dzīve lavas kanālos un alās, plašāk vari lasīt vizualizācijām bagātajā rakstā "Kā dzīvosim uz Marsa".

Tātad, vai "Mars Reconnaissance Orbiter" instrumenta HiRISE nobildētais caurums ir ieeja pazemes alā vai kanālā, pa ko reiz plūdusi lava? Otrs variants šķiet visnotaļ ticams, jo minētais apgabals savulaik bijis vulkāniski aktīvs. Tuvumā ir vairāk nekā 11 kilometrus augsts un šobrīd neaktīvs vulkāns Arsia Mons jeb Arsijas kalns. Tuvumā ir vēl vairāki šādi vairoga tipa vulkāni.

Arī citos datos zinātnieki atraduši gana daudz liecību par to, ka uz Marsa arī varētu eksistēt kanāli, pa kuriem savulaik plūdusi lava, bet nu tie ir tukši. Gluži kā uz Zemes un Mēness. Ja šis caurums, kura diametrs ir vien daži metri, bet dziļums gan visai iespaidīgs un pārsniedz 100 metrus, ir ieeja lavas kanālā, tā būtu iedrošinoša ziņa tiem inženieriem, kam nākotnē būs jārisina ar astronautu mītnēm saistītie jautājumi.

Taču var būt arī tā, ka šis caurums var būt vien krāteris, kas nesavieno virszemi nedz ar lavas kanālu, nedz alu. Šādi krāteri var veidoties, iegrūstot struktūrām daudz dziļāk pazemē. Vulkānu izvirdumu rezultātā dziļi zem zemes veidojas plaisas, kas pamazām migrē augšup. Šādi iegruvumi, piemēram, atrodas Havaju salās, kur to diametrs ir no dažiem metriem līdz pat kilometram, bet dziļums atsevišķos gadījumos sasniedz gandrīz 200 metrus.

Pagaidām skaidras atbildes uz jautājumu, kurš no variantiem ir īstais šī cauruma gadījumā, nav. Jāpaļaujas vien uz attālinātas izpētes iespējām, bildējot caurumu no vairākām pusēm un dažādos diennakts laikos.

Vienā no šādiem kadriem jau, piemēram, izdevās gūt papildu informāciju – nofotografēta neliela daļa krātera sienas, ko tobrīd apspīdēja saules gaisma. Tātad redzams, ka vismaz dažu metru dziļumā nekādas ieejas alā nav. Tomēr šādas izpētes iespējas ir visai ierobežojošas, un daudz labāks variants būtu zonde-robots, kas spētu nolaisties šajā vai citos uz Marsa un Mēness virsmām uzietajos caurumos.