Ieeja lavas izgrauztā kanālā? Iegruvusi pazemes ala? Vai varbūt vienkārši neliels krāteris? Kas ir šis melnais caurums Marsa virsmā, kas NASA zondes uzņemtā attēlā tik asi kontrastē ar apkārtējo ainavu? To lūko noskaidrot pētnieki, kas jau domā par nākotnes misijām uz Marsu, raksta vietne "Universe Today".
Kāds caurumam sakars ar cilvēku lidojumiem uz sarkano planētu? Kad līdz tam nonāksim, ir skaidrs, ka tie nebūs vien dažu dienu lidojumi kā uz daudz tuvāko Mēnesi. Ar pašreizējām tehnoloģijām ceļš līdz Marsam ilgst aptuveni pusgadu, un arī tad, ja starts notiek šādam lidojumam piemērotā laikā, kad ir labvēlīgs savstarpējais Zemes un Marsa novietojums. Tas notiek aptuveni reizi divos gados. Lūk, tātad lidojums uz Marsu un atpakaļ būs pasākums uz ilgāku laiku, bet Marss nav nekāda patīkamā vieta, kur uzturēties. Pazemes lavas kanāli varētu atrisināt uzreiz vairākas problēmas.
Pirmkārt, Marsam tikpat kā nav atmosfēras. Nav arī magnētiskā lauka. Dzīvojot uz Zemes, mēs ikdienā piemirstam, ka bez šīm divām lietām dzīvība, kādu mēs to pazīstam, te diez vai būtu iespējama. Astronautiem uz Marsa jārēķinās ar intensīvu kosmisko starojumu. Otrkārt, nekas neapturēs pat salīdzinoši nelielus "ciemiņus" no kosmosa. Proti, Zemes atmosfērā neliela izmēra meteoroīdi sadeg. Uz Marsa vairums tiks līdz zemei un var sabojāt gan infrastruktūru, gan kosmiskos lidaparātus, gan nodarīt gauži pašiem astronautiem, ja ļoti nepaveicas. Treškārt, uz planētām bez atmosfēras vai ar ļoti retinātu atmosfēru ir jārēķinās ar daudz krasākām temperatūras svārstībām. Saules apspīdētajā pusē tie var būt daži desmiti grādu mīnusos, bet Marsa vasarās noteiktās vietās pat uzkāpt līdz +15. Taču naktīs sals var sasniegt pat -100 un vairāk grādus pēc Celsija. Par to, kādas priekšrocības Marsa pirmajiem apmeklētājiem varētu sniegt dzīve lavas kanālos un alās, plašāk vari lasīt vizualizācijām bagātajā rakstā "Kā dzīvosim uz Marsa".