Ja tur, kur notika šī sadursme, tuvumā būtu dinozauri, tiem klātos vēl sliktāk nekā tiem milzu rāpuļiem, kas izmira šeit pirms apmēram 66 miljoniem gadu, kad Zemē ietriecās gigantisks asteroīds. Ar Džeimsa Veba teleskopu pamanītās asteroīdu "sabadīšanās" sekas bija daudz grandiozākas, un tas noticis visnotaļ tuvu mūsu Saules sistēmai, raksta "Live Science".
Satursmes sekas vērojamas ap vienu no Gleznotāja (Pictoris) zvaigznāja zvaigznēm. Tas ir salīdzinoši blāvs zvaigznājs dienvidu puslodē, kas atrodas 63 gaismas gadu attālumā no mūsu Saules. Cilvēkam nesasniedzams attālums, taču kosmiskos mērogos tepat vien ir. Galu galā Piena Ceļa galaktika vien ir 100 tūkstošus gaismas gadu liela no malas līdz malai.
Gleznotājā viena no zvaigznēm – Gleznotāja Bēta – izraisījusi pastiprinātu astronomu interesi, jo to apņem ar oglekli bagātu putekļu disks. Tā salīdzinājumā ar Sauli ir pavisam jauna un eksistē vien apmēram 20 miljonus gadu. Gleznotāja Bētu pirmo reizi pamanīja 1983. gadā ar NASA infrasarkanā diapazona pavadoni IRAS ("Infrared Astronomical Sattelite").
Šīs jaunās zvaigznes sistēmā ir atrastas arī divas lielas gāzu planētas – kā mūsu sistēmas Jupiters vai Saturns –, taču nav pamanītas Zemei vai Marsam līdzīgas cietzemes planētas. Iespējams, tās vēl ir veidošanās procesā un lēnām top protoplanetārajā putekļu diskā ap zvaigzni. Tostarp arī saduroties lieliem asteroīdiem. "Gleznotāja Bētas sistēma ir tajā vecumā, kurā cietzemes planētu veidošanās vēl ir aktīvs process," vietnei "Live Science" stāsta Džona Hopkinsa Universitātes astronome un pētījuma autore Kristīne Čena.
Vienu šādu sadursmi atklāj arī ar Džeimsa Veba infrasarkano teleskopu iegūtie dati, un Čena ir gandarīta par iespēju vērot gandrīz vai reālā laikā procesus, kas veido Zemei līdzīgas planētas.
Secinājumi par sadursmi izdarīti, kombinējot jaunos novērojumus ar Spicera kosmiskā teleskopa vēsturiskajiem datiem no 2004. un 2005. gada. Tolaik Gleznotāja Bētas sistēmā Spicers fiksēja blīvas silikāta putekļu masas, kuras nu ir pazudušas. Astronomi tās interpretēja kā lielus asteroīdus, un labākais izskaidrojums to izčibēšanai ir – laikā starp novērojumiem ar Spicera un Veba teleskopiem notikusi asteroīdu sadursme. Čena cer, ka turpmāki novērojumi ļaus detalizēti izpētīt šādu jaunu zvaigžņu sistēmu attīstību un planētu veidošanos tajās, tostarp spriest par to, cik bieži ap zvaigznēm varētu veidoties cietzemes planētas, kas ir potenciāli apdzīvojamas. Tādas, kā mūsu Zeme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
