Gleznotāja Bēta
Foto: NASA/JPL-Caltech/T. Pyle (SSC)

Ja tur, kur notika šī sadursme, tuvumā būtu dinozauri, tiem klātos vēl sliktāk nekā tiem milzu rāpuļiem, kas izmira šeit pirms apmēram 66 miljoniem gadu, kad Zemē ietriecās gigantisks asteroīds. Ar Džeimsa Veba teleskopu pamanītās asteroīdu "sabadīšanās" sekas bija daudz grandiozākas, un tas noticis visnotaļ tuvu mūsu Saules sistēmai, raksta "Live Science".

Satursmes sekas vērojamas ap vienu no Gleznotāja (Pictoris) zvaigznāja zvaigznēm. Tas ir salīdzinoši blāvs zvaigznājs dienvidu puslodē, kas atrodas 63 gaismas gadu attālumā no mūsu Saules. Cilvēkam nesasniedzams attālums, taču kosmiskos mērogos tepat vien ir. Galu galā Piena Ceļa galaktika vien ir 100 tūkstošus gaismas gadu liela no malas līdz malai.

Gleznotājā viena no zvaigznēm – Gleznotāja Bēta – izraisījusi pastiprinātu astronomu interesi, jo to apņem ar oglekli bagātu putekļu disks. Tā salīdzinājumā ar Sauli ir pavisam jauna un eksistē vien apmēram 20 miljonus gadu. Gleznotāja Bētu pirmo reizi pamanīja 1983. gadā ar NASA infrasarkanā diapazona pavadoni IRAS ("Infrared Astronomical Sattelite").

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!