Negaidīts atradums uz Marsa – 150 tūkstoši tonnu ūdens vulkānu virsotnēs

Marss ir mājvieta augstākajiem mums zināmajiem kalniem Saules sistēmā. Gan pats lielākais milzis – Olimpa kalns –, gan pārējie reiz bijuši vulkāni. Tarsīda ir vulkānisks plato tuvu ekvatoram Marsa rietumu puslodē, kur atrodas lielākie Marsa vulkāni – trīs milžu virkne. Olimpa kalns ir nedaudz nostāk no šiem trim un atrodas plato malā. Šo vulkānu kalderas jeb gāzu eksplozijas rezultātā radušies vulkāna krātera padziļinājumi ir pat vairāk nekā 100 kilometru diametrā. Krāteru iekšienē veidojas īpašs, no pārējās ekvatoriālās joslas apgabaliem atšķirīgs mikroklimats.

Marss, kaut ir tuksnešaina planēta, reiz bijis ar ūdeni bagāts. Par to liecina gan izžuvušu ezeru, gan reiz plūstošu upju grīvas. Šobrīd vairums ūdens uz Marsa virszemē ir tikai ledus veidā. Visvairāk – polu ledus cepurēs. Atrast to ekvatorā tik lielā daudzumā neviens īsti necerēja.

Taču nu ar Marsa orbītā esošajām zondēm veikti novērojumi ir apstiprinājuši, ka aukstākajos gadalaikos un agrās rīta stundās vēl pirms saullēkta arī Marsa lielo vulkānu kalderās veidojas ūdens ledus. Tieši fakts, ka šis ledus tur nav visu gadu un dienas sākumā ļoti ātri sublimējas atmosfērā. Novērojumu logs, kurā varēja pamanīt šo plāno salnas kārtiņu, bija visai šaurs, un tāpēc arī līdz šim atklājumam bija jāgaida tik ilgi.

Vispirms pētīti 5000 ar instrumentu CaSSIS (Colour and Stereo Surface Imaging System) uzņemti attēli. Tā ir augstas izšķirtspējas kamera, kas uzstādīta uz pavadoņa "ExoMars Trace Gas Orbiter" un fotografē Marsa virsmu kopš 2018. gada. Pamanot pirmās pazīmes salnai vulkānu virsotnēs, atradums apstiprināts arī ar datiem no diviem citiem instrumentiem – spektrometru NOMAD, kas arī ir viens no "Trace Gas Orbiter" pavadoņa rīkiem, kā arī ar Eiropas Kosmosa aģentūras zondes "Mars Express" stereo kameru.

Salnas kārta, kas naktīs izveidojas vulkānu kalderās, ir ļoti plāna, – vien simtā daļa no milimetra. Tomēr tā aizņem tik lielas platības, ka kopējais ledus tilpums ir diezgan liels. "Aptuvenas aplēses liecina, ka tur ir ap 150 tūkstoši tonnu ūdens jeb aptuveni tik, cik vajadzīgs 60 olimpiskajiem standartiem atbilstošu peldbaseinu piepildīšanai," raidorganizācija CNN citē pētījuma vadošo autoru, Brauna Universitātes pētnieku Adamu Valantinu.

Atklājumu viņa komanda veica vēl tad, kad viņš bija doktorants Bernes Universitātē. Šī universitāte tur rūpi par Marsa zondes "Trace Gas Orbiter" CaSSIS instrumentu, tāpēc Valantinam bija labas iespējas tikt pie detalizētiem datiem. Šis ir pirmais nozīmīgais ar CaSSIS veiktais atklājums. "Pētījums ir lielisks piemērs, kā izmantot CaSSIS kameru, kas novērojumus veic gan redzamās gaismas, gan infrasarkanās gaismas diapazonā," Valantina darbu atzinīgi vērtē ar šo pētījumu nesaistītais planētu pētnieks un Lesteras Universitātes profesors Džons Bridžess.

Kaut Marsa ūdens resursu kartēšana ir ļoti nozīmīga, plānojot nākotnes lidojumus uz sarkano planētu, pēc pētnieku ieskatiem 150 tūkstoši tonnu salnas vulkānu virsotnēs gan neko daudz astronautiem nedos. "Šos resursus iegūt būtu ļoti grūti. Kaut krājumi ir lieli, salnas kārtiņa ir ļoti plāna un ātri pazūd, uzaustot dienai," saka Valantins, kura komandas pētījums bez maksas lasāms zinātniskajā izdevumā "Nature Geoscience".

Pašlaik lielākās cerības ar ūdens ieguvi uz Marsa, ko astronauti varētu izmantot gan dzīvības uzturēšanas sistēmās, gan raķešdegvielas ražošanai, tomēr saistās ar ledus cepurēm polos.