Marsa rovera atklājums sajūsmina ģeologus  (1)

Persija galvenais uzdevums uz Marsa – astrobioloģija. Palīdzēt noskaidrot, vai uz sarkanās planētas reiz bijusi mikroskopiska dzīvība – kāda baktērija vai vienšūnis. To var darīt, meklējot fosilizējušās senas dzīvības paliekas, un var arī pētīt visu vidi kopumā. Vai tā vispār bija piemērota, lai te būtu potenciāls attīstīties kaut kam dzīvam? Tieši tāpēc par Persija piezemēšanās vietu izvēlējās Jezero krāteri. Marsa pētnieki uzskata, ka tas savulaik bijis ezers. Par to liecina arī senas upes grīvas paliekas.

Nu jau vairāk nekā trīs gadus rovers braukā pa šo krāteri, pētot vienu ģeoloģiski interesantu veidojumu pēc otra. Nupat tas veicis ceļu no Vašburna kalna uz jau minēto veidojumu ar daudz gaišākiem iežiem, ko Persija komanda sauc par "Bright Angel" (attēlā gaišais laukums tālajā labajā stūrī).

Nebija viegli – priekšā klajums ar prāva izmēra akmeņiem un klintsbluķiem, kas lika mainīt sākotnēji nosprausto kursu. Sākotnēji janvārī uzsāktais brauciens vedies labi, taču akmeņi ceļā kļuva arvien lielāki un lielāki, izdevumam "Universe Today" stāsta par "Perseverance" maršruta plānošanu atbildīgais NASA speciālists Evans Greizers. "Ja iepriekš dienā varēja vidēji veikt vairāk nekā simts metrus, tad beigās tie bija jau daži desmiti metru. Tas bija frustrējoši," atzina Greizers.

Persijs var braukt pēc iepriekš nosprausta maršruta, ko misijas vadības centrā uz Zemes izplāno, vadoties pēc Marsa satelītu uzņemtiem attēliem. Komanda parasti saplāno maršrutu katriem 30 nākamajiem metriem. Taču tam ir arī automātiska navigācija šķēršļu apbraukšanai. Tomēr, ja to ir pārāk daudz un apvidus pārāk bīstams, rovers apstājas un gaida rīkojumus no Zemes. Tā ir daudz drošāk.

Tā, pamazām virzoties uz jauno pētījumu vietu, Persija kameras pa ceļam fiksēja iežus, kas apbūra ģeologus. Uz dažiem no tiem redzami apaļi veidojumi, turklāt diezgan daudz, tāpēc pētnieki šos veidojumus nodēvēja par "popkorna akmeņiem".

Daudzviet iežus klāj mazi, sfēriski veidojumi.

Šādi veidojumi var rasties plūstoša ūdens ietekmē. Tāpat arī attēlā raksturīgās minerālu dzīslas rodas, plūstošam šķidrumam noteiktās iežu vietās sanesot minerālu daļiņas. Tas ir vēl viens apliecinājums – uz Marsa savulaik bijis šķidrs ūdens. Ar ūdeni pilni ezeri, plūstošas upes.

Šajā vecākas paaudzes NASA rovera "Curiosity" 2015. gadā uzņemtajā attēlā redzamie ģeoloģiskie veidojumi, iespējams, ir plūstoša ūdens sekas.

Nākamais solis – papētīt šos "popkorna akmeņus" tuvāk. Persijs aprīkots ar instrumentiem, kas spēj noteikt iežu ķīmisko sastāvu. Kā tas strādā? Rovera "SuperCam" sistēmas rīcībā ir lāzers, kas emitē tuvo infrasarkano starojumu. To efektīvi var vērst pret mērķiem, kas atrodas līdz pat septiņu metru attālumā – daudz tālāk par Persija robotiskās rokas "stiepienu". Ar šo lāzeru iespējams mikroskopisku daudzumu materiāla faktiski iztvaicēt un pārvērst karstā plazmā. Tālāk jau, analizējot plazmas krāsu spektru, iespējams gūt priekšstatu par materiāla ķīmisko sastāvu. Tāpat ar šo lāzeru no kāda ieža virsmas var "aizgaiņāt" nelielu daudzumu supersmalko Marsa putekļu jeb regolīta, atklājot ieža virsmu un ļaujot uzņemt augstas izšķirtspējas makroattēlus.

Pēc rezultātiem, ko sniegs "popkorna akmeņu" izpēte uz vietas, zinātnieki nolems, vai ir vērts arī šeit paņemt paraugus un "iepakot" tos kapsulā atceļam uz Zemi. Ja vien tas vispār pārskatāmā nākotnē notiks, jo ambiciozā Marsa paraugu atgūšanas misija nonākusi strupceļā. Par to vairāk var lasīt, klikšķinot šeit.