Pēdējās nedēļas NASA rovers "Perseverance" jeb Persijs lēnām un prātīgi – dažreiz pa 100, dažreiz pa pāris desmitiem metru dienā – tuvojās savam jaunajam galamērķim. Ceļā uz apgabalu, ko Marsa pētnieki nodēvējuši par "Bright Angel" jeb "Spožo eņģeli", rovers nobildējis ļoti interesantus un dīvainus veidojumus. Tie ir vēl viens pierādījums tādai Marsa pagātnei, kas ļoti kontrastē ar sauso un nemīlīgo Marsu, kādu pazīstam šodien.
Persija galvenais uzdevums uz Marsa – astrobioloģija. Palīdzēt noskaidrot, vai uz sarkanās planētas reiz bijusi mikroskopiska dzīvība – kāda baktērija vai vienšūnis. To var darīt, meklējot fosilizējušās senas dzīvības paliekas, un var arī pētīt visu vidi kopumā. Vai tā vispār bija piemērota, lai te būtu potenciāls attīstīties kaut kam dzīvam? Tieši tāpēc par Persija piezemēšanās vietu izvēlējās Jezero krāteri. Marsa pētnieki uzskata, ka tas savulaik bijis ezers. Par to liecina arī senas upes grīvas paliekas.
Nu jau vairāk nekā trīs gadus rovers braukā pa šo krāteri, pētot vienu ģeoloģiski interesantu veidojumu pēc otra. Nupat tas veicis ceļu no Vašburna kalna uz jau minēto veidojumu ar daudz gaišākiem iežiem, ko Persija komanda sauc par "Bright Angel" (attēlā gaišais laukums tālajā labajā stūrī).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!