Ķīniešiem triumfāls panākums Mēness tālajā pusē

Ķīniešu Mēness dievības "Chang’e" vārdā nosauktā zonde "Chang’e 6" startēja 3. maijā, bet Mēness tālajā pusē piezemējās 2. jūnijā. Misija noslēdzās otrdienas rītā, kapsulai ar paraugiem piezemējoties Iekšējā Mongolijā, autonomajā reģionā Ķīnas ziemeļos. Paraugus no Mēness kosmosa sacīkšu ērā ieguva un uz Zemi nogādāja gan Padomju Savienība, gan ASV, amerikāņiem kopumā atvedot gandrīz 400 kilogramus materiāla. Taču visi paraugi līdz šim bija no mums redzamās Mēness puses. Tie krustu šķērsu izpētīti un analizēti pusgadsimta garumā.

Tā kā Mēness rotācijas periods sakrīt ar laiku, kurā Mēness veic vienu apli ap Zemi, mums vienmēr no Zemes redzama tikai viena Mēness puse. Otru dēvējam par Mēness tālo pusi. Misijas šajā apgabalā ir daudz sarežģītākas tāpēc, ka nav iespējami tieši radiosakari ar Zemi. Vienīgais risinājums ir retranslācija, ko varētu nodrošināt ap Mēnesi riņķojošie pavadoņi.

Taču ne tikai šis faktors pasvītro Ķīnas sasnieguma nozīmīgumu. Eksperti norāda, ka Mēness tālā puse ir arī ģeoloģiski interesanta. Paraugs iegūts no milzu ieplakas, ko savulaik atstājis milzīga asteroīda trieciens. Šis krāteris ir 2500 kilometru diametrā un dziļākajā vietā 13 kilometrus dziļš. Tas ir senākais un dziļākais krāteris uz Mēness, kā arī viens no senākajiem zināmajiem triecienu veidotajiem krāteriem Saules sistēmā.

Ģeologiem paraugu iegūšana no šīs milzu ieplakas ļaus izpētīt daudz senāku Mēness attīstības vēsturi nekā līdz šim. Daži pat cer, ka trieciena rezultātā atsegta daļa Mēness mantijas un kādu mantijas fragmentu izdosies atrast arī Ķīnas zondes "Chang’e 6" savāktajos paraugos. "Cerības nav lielas, taču ir vērts meklēt," izdevumam "The Guardian" stāsta Londonas Universitātes planētu pētnieks Īans Kraufords. Pat ja mantijas fragmentu paraugos nebūs, Kraufords uzsver, cik liels ieguvums zinātniekiem ir pirmie paraugi no Mēness tālās puses. "Mums ir ļoti maz informācijas par šīs Mēness daļas ģeoloģiju."

Tas, vai Ķīna ar paraugiem dalīsies un pie tiem būs iespējams piekļūt pētniekiem no rietumvalstīm, jau ir cits stāsts. Savulaik šāda prakse bija, un Ķīna sadarbojās ar citu valstu pētniekiem no Mēness tuvās puses iegūto paraugu analīzē. Taču šobrīd, ņemot vērā gan ģeopolitisko situāciju, gan šo paraugu unikalitāti, nav izslēgts, ka tie starptautiskajai zinātnieku kopienai nebūs pieejami.

Jāatgādina, ka Pekina savas kosmosa programmas nākotni vismaz pašlaik vairāk redz sazobē ar Maskavu, tostarp arī būvējot kopīgu krievu-ķīniešu Mēness bāzi.