Nesen atklātā asteroīda "2024 MK" fotogrāfijas un dati parāda, ka Zemes gravitācijas spēks mainījis šī kosmiskā klinšu bluķa orbītu, kad tas pietuvojās mūsu planētai jūnija beigās, ziņo NASA.
Pagājušā mēneša beigās starp Zemi un Mēnesi ar ātrumu vairāk nekā 34 000 km/h traucās gigantisks asteroīds, lielāks par Gīzas piramīdu, ļaujot astronomiem iemūžināt pirmos tā attēlus. Pētot fotouzņēmumus, NASA atklāja, ka mūsu planētas gravitācijas spēks objektu viegli novirzīja, visiem laikiem mainīja asteroīda ceļojumu apkārt saulei, raksta specializētais portāls "Live Science".
Kosmiskie objekti, kuru izmērs līdzinās "2024 MK", Zemei pietuvojas salīdzinoši reti, vidēji ik pēc pāris gadu desmitiem, tāpēc JPL komanda centās savākt pēc iespējas vairāk datu par asteroīdu. "Šī bija ārkārtēja iespēja izpētīt fiziskās īpašības un iegūt detalizētus Zemei tuvu lidojoša asteroīda attēlus," sacīja lenss Benners, NASA reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL) vecākais zinātnieks.
Asteroīds ar nosaukumu "2024 MK" ir aptuveni 150 metrus plats, kas ļauj to pieskaitīt "pilsētu slepkavu" kategorijai. "Potenciāli bīstamo" iezi, kam ir neregulāra un iegarena forma, 16. jūnijā pirmo reizi pamanīja Asteroīdu sauszemes trieciena brīdinājuma sistēma (ATLAS) Dienvidāfrikā.
29. jūnijā "2024 MK" sasniedza tuvāko punktu Zemei, pielidojot mūsu planētai aptuveni 295 000 kilometru attālumā jeb aptuveni trīs ceturtdaļas no attāluma starp Zemi un Mēnesi.
NASA Goldstonas novērošanas kompleksā Kalifornijā astronomi vēroja asteroīda lidojumu un izveidoja tā attēlus, kas palīdzēja noteikt precīzu objekta formu un iezīmēt iedobumus un izciļņus uz tā virsmas. NASA reaktīvo dzinēju laboratorija jaunās fotogrāfijas publicēja 3. jūlijā.
Tikai divas dienas pirms "2024 MK" pietuvošanās tas pats teleskops uzņēma arī daudz lielāka "planētu slepkavas", asteroīda "2011 UL21" attēlus, kad tas palidoja garām mūsu planētai aptuveni 6,6 miljonu kilometru attālumā. Šie attēli atklāja, ka tā ir bināra sistēma – asteroīda orbītā slēpjas mazaks objekts, asteroīds vai pavadonis.
Jaunākie "2024 MK" novērojumi rāda, ka asteroīda trajektorija kopš tā pirmās atklāšanas ir mainījusies. Tas, visticamāk, ir tāpēc, ka Zemes gravitācija pievilka asteroīdu nedaudz tuvāk, kad tas mums lidoja garām, un šīs izmaiņas ir diezgan nozīmīgas. Iepriekš asteroīds ap Sauli apriņķoja 3,3 gadu laikā, lielāko daļu laika pavadot asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru. Tomēr tagad zinātnieki uzskata, ka maršruta pabeigšana prasīs par 24 dienām mazāk, norāda JPL.
Bet par laimi, asteroīda "turpmākā kustība liecina, ka tas [joprojām] neapdraud mūsu planētu pārskatāmā nākotnē", teikts NASA paziņojumā.
Sākotnēji bija izskaitļots, ka "2024 MK" nākošā tuvākā pietuvošanās Zemei notiks 3037. gadā, tomēr tagad tas varētu notikt vairākus mēnešus agrāk, pateicoties objekta jaunajai orbitālajai trajektorijai. Pašlaik nav skaidrs, cik tuvu tas mums pietuvosies un vai mūsu planētas gravitācija vēl vairāk mainīs "2024 MK" orbītu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
