Ūdens ir visas mums zināmās dzīvības pamatā, taču šoreiz gan tas neko daudz nedos. Ir naivi cerēt, ka uz citplanētas HD 149026 b kaut kas varētu dzīvot. Un arī mums tā diez ko noderīga nebūtu, pat ja līdz tai varētu aizlidot. Tomēr fakts, ka šīs citplanētas atmosfērā astronomi konstatējuši ūdeni, aizvien ir interesants un lietderīgs, jo sniedz jaunu informāciju par šādu planētu veidošanos, vēsta vietne "Space.com".
Visi šie burtu un ciparu virknējumi astronomisko objektu zinātniskajos nosaukumos ir traki piņķerīga padarīšana, tāpēc parasti interesantākajiem no objektiem astronomi piešķir arī vieglāk izrunājamus un saprotamus nosaukumus. Šī citplanēta, kas no mums atrodas nepilnu 250 gaismas gadu attālumā, tikusi pie nosaukuma Smertriuss, par godu gallu dievībai. Uzskata, ka šīs dievības "pienākumi" bijuši līdzīgi tiem, kādi seno romiešu mitoloģijā bija Marsam.
Planēta riņķo aptuveni sešu miljonu kilometru attālumā ap savu zvaigzni – daudz tuvāk, nekā Zeme apriņķo Sauli. Mūs no gaismas devējas šķir 150 miljoni kilometru. Turklāt zvaigzne, ap kuru riņķo Smertriuss, ir lielāka par Sauli. Vienu riņķi ap savu zvaigzni Smertriuss veic nepilnās trijās diennaktīs, un planētas rotācijas periods ap savu asi sakrīt ar zvaigznes apriņķošanas periodu. Tādējādi pret zvaigzni allaž pavērsta tikai viena zvaigznes puse, līdzīgi kā Mēness Zemei atrāda tikai vienu savu pusi. Tas nozīmē arī pamatīgus klimata ekstrēmus. Planētas dienas pusē temperatūra sasniedz 1400 grādus pēc Celsija, bet nakts pusē ir daudz vēsāks.
Pat ja mums būtu tehnoloģijas, kas ļautu veikt gaismas gados mērāmus attālumus, šīs planētas apciemojums nebūtu diez ko vilinošs. Tā, kā jau vairums atklāto citplanētu, nav cietzemes planēta kā Zeme, Venera vai Marss. Izkāpt uz šīs planētas īsti nesanāktu – Smertriuss ir tā dēvētais karstais Saturns. Par tādiem sauc planētas, kas mazākas par Jupiteru un ir apmēram Saturna izmērā, kā arī atrodas tik tuvu savai zvaigznei, lai to atmosfēra būtu vismaz dienas pusē būtu pamatīgi sakarsēta. Attiecīgi tipiskam karstajam Saturnam ir arī mazāks blīvums par mūsu Saturnu. Taču Smertriuss nav tipisks karstais Saturns.
"Šī planēta ir jo īpaši interesanta – tas ir viens no visblīvākajiem jebkad atrastajiem gāzu milžiem," vietnei "Space.com" komentē pētījuma līdzautors, Tokijas Universitātes pētnieks Sajīds Ali Rafi. Šīs planētas atmosfērā ir daudz vairāk smago elementu nekā tipiski sagaidāms. Gāzu planētu kontekstā ar smagajiem elementiem pētnieki saprot tos, kas ir smagāki par ūdeņradi un hēliju. Ar Džeimsa Veba teleskopu 2023. gadā veiktie novērojumi liecina, ka Smertriusa atmosfērā smago elementu īpatsvars ir daudz lielāks nekā vairumā zināmo karsto Jupiteru un Saturnu, kā arī lielāks par mūsu Saules sistēmas gāzu milžiem, kas no Saules atrodas tālu.
Parasti smago elementu īpatsvars gāzu planētu atmosfērā ir apgriezti proporcionāls šo planētu izmēram. Jo lielāka planēta, jo mazāk smago elementu tās atmosfērā. Smertriuss ir "izlēcējs", turklāt tam ir arī netipiski liels cietais kodols, kādēļ arī planētas kopējais blīvums ir tik liels.
"Šīs planētas struktūra nav savietojama ar pašreiz izplatītajiem modeļiem un hipotēzēm par šādu planētu veidošanos," spriež Rafi. Tieši tāpēc viņš uzskata, ka tieši šo "metālisko" un gallu dievības vārdā nosaukto planētu bija jo īpaši lietderīgi papētīt cītīgāk nekā citas šīs kategorijas planētas. Izmantojot Kalaralto observatorijas (Spānija) spektrogrāfu CARMENES, pētnieki palika planētas atmosfēras sastāvu "zem lupas" un konstatēja, ka tajā ir arī ūdens tvaiki. Ūdens molekulu klātbūtne palīdzēs labāk izprast arī citu par ūdeņradi un hēliju smagāko elementu un vielu klātbūtni planētas atmosfērā, un pilnveidot hipotēzes par šādu planētu veidošanos. Satikšanās ar šādiem netipiskiem eksemplāriem ir ļoti noderīga astronomu zināšanu apvāršņu paplašināšanai. Rafi komandas darbs vēl nav galā – karsto gāzu milzi viņš ar kolēģiem novēros atkārtoti, vācot jaunus datus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
