Ūdens ir visas mums zināmās dzīvības pamatā, taču šoreiz gan tas neko daudz nedos. Ir naivi cerēt, ka uz citplanētas HD 149026 b kaut kas varētu dzīvot. Un arī mums tā diez ko noderīga nebūtu, pat ja līdz tai varētu aizlidot. Tomēr fakts, ka šīs citplanētas atmosfērā astronomi konstatējuši ūdeni, aizvien ir interesants un lietderīgs, jo sniedz jaunu informāciju par šādu planētu veidošanos, vēsta vietne "Space.com".
Visi šie burtu un ciparu virknējumi astronomisko objektu zinātniskajos nosaukumos ir traki piņķerīga padarīšana, tāpēc parasti interesantākajiem no objektiem astronomi piešķir arī vieglāk izrunājamus un saprotamus nosaukumus. Šī citplanēta, kas no mums atrodas nepilnu 250 gaismas gadu attālumā, tikusi pie nosaukuma Smertriuss, par godu gallu dievībai. Uzskata, ka šīs dievības "pienākumi" bijuši līdzīgi tiem, kādi seno romiešu mitoloģijā bija Marsam.
Planēta riņķo aptuveni sešu miljonu kilometru attālumā ap savu zvaigzni – daudz tuvāk, nekā Zeme apriņķo Sauli. Mūs no gaismas devējas šķir 150 miljoni kilometru. Turklāt zvaigzne, ap kuru riņķo Smertriuss, ir lielāka par Sauli. Vienu riņķi ap savu zvaigzni Smertriuss veic nepilnās trijās diennaktīs, un planētas rotācijas periods ap savu asi sakrīt ar zvaigznes apriņķošanas periodu. Tādējādi pret zvaigzni allaž pavērsta tikai viena zvaigznes puse, līdzīgi kā Mēness Zemei atrāda tikai vienu savu pusi. Tas nozīmē arī pamatīgus klimata ekstrēmus. Planētas dienas pusē temperatūra sasniedz 1400 grādus pēc Celsija, bet nakts pusē ir daudz vēsāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
