Kad šo Zemei tuvo asteroīdu 2004. gadā pirmo reizi pamanīja, ilgi nebija jāgaida līdz apokaliptiskām prognozēm par to, ka šis kosmosa akmens, kas diametrā aptuveni tikpat liels, cik augsts ir Eifeļa tornis, pavisam tuvā nākotnē varētu ietriekties mūsu planētā, izraisot veselu kaskādi ar katastrofiskiem notikumiem. Tikai 2021. gadā NASA ar lielu uzticamību varēja paziņot prognozes, ka vismaz tuvāko 100 gadu laikā Zemi Apofiss neapdraudēs. Taču 2029. gadā tas palidos garām tik tuvu, cik tuvu tūkstošiem gadu laikā mums nav bijis neviens tik prāva lieluma asteroīds.
Nu Apofisa trajektorija ir aprēķināta ar tādu precizitāti, lai droši zinātu, ka tas vistuvāk Zemei būs 2029. gada 13. aprīlī, kad patrauksies garām mūsu planētai vien nieka 32 tūkstošu kilometru attālumā. Tas ir pat tuvāk nekā satelīti ģeostacionārajā orbītā, kas nodrošina mums tādus pakalpojumus kā satelīttelevīziju, laikapstākļu prognozes un GPS navigāciju.
Tas pavērs unikālas iespējas izpētīt un izmēģināt metodes, kā nākotnē pasargāt Zemi no potenciāli bīstamu asteroīdu triecieniem. "Šis notikums būs absolūti unikāls. Turklāt, ja debesis būs skaidras, Apofisu varēs redzēt arī ar neapbruņotu aci," izdevums "The Guardian" citē Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) speciālistu Holgeru Kragsu, kura atbildība ir šādu Zemi apdraudošu kosmosa objektu pētījumi.
EKA šim notikumam gatavojas – izziņots finansējums programmai RAMSES ("Rapid Apophis Mission for Security and Safety"). Plānots asteroīdam sūtīt pretī zondi, kas ievāks precīzus datus par tā izmēru, formu, masu, rotāciju. Tāpat zonde ļautu noskaidrot tā iekšējo struktūru un sastāvu – vai tas veidots no blīviem iežiem, vai drīzāk ir porains? Tas viss ar mērķi labāk sagatavoties tām reizēm, kad kāda šāda kosmosa akmens trajektorija tomēr krustosies ar Zemes ceļu ap Sauli neīstajā laikā un vietā. Šāda 300 metru diametra asteroīda trieciens, protams, neizraisītu tik plaša mēroga kataklizmu kā asteroīds, kas pirms 65 miljoniem gadu ievadīja dinozauru ēras beigas. Tā diametrs, kā liecina pašreizējās aplēses, bijis ap 10 līdz 15 kilometriem. Tomēr blīvi apdzīvotā pasaulē arī 300 metrus liela asteroīda trieciens var nozīmēt milzu postažu.
Gala lēmums par to, vai RAMSES misija tiks īstenota, gan vēl jāgaida līdz nākamā gada beigām. Laika nav daudz – zondei būtu jāstartē 2028. gadā, lai laikā un vajadzīgajā vietā pārtvertu Apofisu, un četri gadi zinātniskai kosmosa misijas izstrādei no nulles nav ilgs laiks. Zonde būs aprīkota ar kamerām, kā arī ar seismometriem, kas mērītu Apofisa izmaiņas Zemes pievilkšanas spēka ietekmē.
Iepriekšējo reizi Apofiss Zemei pietuvojās 2021. gada martā.
Taču EKA nav vienīgā, kas Apfoisu grib aplūkot tuvāk. Tam pretī šobrīd dodas arī zonde, kas pēc paraugu paņemšanas no asteroīda "Bennu" pārprofilēta jaunam uzdevumam un arī 2029. gadā satiksies ar šo asteroīdu.
Tikmēr, ja labi paveiksies, mēs to varēsim redzēt kā ne pārāk spožu punktiņu naksnīgajās debesīs. Varbūt neizskatīsies diez ko iespaidīgi, taču šai pieredzei būs pavisam cita garša, ja paturēsim prātā, ka pirms dažām desmitgadēm pētnieki bažījās, ka šis punktiņš vēl šajā gadsimtā varētu ietriekties Zemē. Un tuvumā tas vairs tik mazs neizskatītos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
