Pārsteidzošs atklājums Marsa rovera nejauši pāršķeltā akmenī  (2)

Ielejā, pa kuru braukā NASA rovers "Curiosity", ir pilns ar dažāda izmēra un formas akmeņiem. Tie visi izskatās ne pārāk interesanti. Taču tikai virspusēji. Lūk, savā ceļā uz jaunu pētījumu vietu 900 kilogramus smagais aparāts pārbrauca pāri vienam šādam akmenim, kā rezultātā tas tika pāršķelts uz pusēm. Izrādās, iekšā ir dzelteni kristāli.

Tālāka izpēte ar rovera rīcībā esošajiem instrumentiem ļāva secināt, ka tas ir faktiski tīrs, kristalizējies sērs. Sēra savienojumi – sulfāti – uz Marsa ir visai izplatīti, taču šī ir pirmā reize, kad tur atrasts sērs tīrā veidā, turklāt tik lielā daudzumā. Un Marsa pētnieki, ar "Curiosity" acīm paveroties apkārt, spriež – rovera tuvumā ir vēl daudz šim eksemplāram ļoti līdzīgu akmeņu. Vai arī tie sevī slēpj tīru sēru?

Kas atklātos, ja rovers pārbrauktu pāri arī šim akmenim? Tādu "Curiosity" tuvumā ir daudz.

"Atrast šādu paraugu ir kā atrast tuksnesī oāzi," vietne "Science Alert" citē rovera "Curiosity" komandas zinātnieku Ešvinu Vasavadu. "Šādiem sēra kristāliem tur nevajadzētu būt, tāpēc mums nāksies vien rast izskaidrojumu."

Sulfāti ir sāļi, kas veidojas, sēram vai sēra savienojumiem sajaucoties ar minerāliem un ūdeni. Ūdenim iztvaikojot, pāri paliek šie sērskābes sāļi, kas var diezgan daudz atklāt par Marsa ģeoloģisko un klimata vēsturi – cik mitrs savulaik bijis Marss, kā laika gaitā mainījies tā klimats.

Turpretī sērs tīrā veidā šādi var rasties vien ļoti specifiskos apstākļos, kādi, cik planētu pētniekiem līdz šim zināms, konkrētajā Marsa reģionā nav bijuši. Nu nāksies šīs zināšanas pārskatīt. Lai gan Marss, ja neskaita Zemi, ir vislabāk izpētītā Saules sistēmas planēta, aizvien par šo mūsu kaimiņu ļoti daudz ko nezinām. Tas, ka uz Marsa ir sērs tīrā veidā, bija viena no tādām lietām. Kā tas tur nonāca – uz to atbildes būs jāmeklē, modelējot alternatīvus Marsa ģeoloģiskās vēstures scenārijus.