Pats svarīgākais Marsa iezis. Vai beidzot atrasti pierādījumi ārpuszemes dzīvībai?

Senā pagātnē, kad pa Zemi vēl nebradāja dinozauri un pat nebija nekādu augu, Marss bija dzīvībai daudz piemērotāka vieta nekā šobrīd, kad tas ir auksts, sauss un bez vērā ņemamas atmosfēras. Vai pirms vairākiem miljardiem gadu tur ezeru lagūnās un upju ietekās rosījās kaut kas dzīvs, kaut arī mikroskopisks? Neapgāžamu pierādījumu tam aizvien nav, taču astrobiologi Marsu uzskata par vienu no perspektīvākajām mums tuvajām planētām, kur meklēt ārpuszemes dzīvības pēdas. Un nupat pamatīgu interesi piesaistījis kāds NASA rovera atrasts iezis.

Pavisam cits Marss

Par to, ka Marss reiz bijis dzīvībai daudz labvēlīgāka vieta nekā šobrīd, pētnieki ir diezgan pārliecināti. Ģeoloģiskas pazīmes liecina, ka apstākļi tur bijuši piemēroti, lai šobrīd sausās planētas virsmu klātu ezeri un upes. Tātad bijusi arī atmosfēra. Arī NASA jaunākais Marsa rovers "Perseverance" rušinās pa vienu šādu upes ieteku Jezero krāterī, kur reiz bijis ezers.

2022. gadā NASA finansētā pētījumā turklāt izvirzīta versija, ka Marss varēja būt potenciāli dzīvībai piemērots par 500 miljoniem gadu ilgāku laika posmu, nekā ierasti uzskatīts. Vēl pavisam nesen vecākās paaudzes NASA rovera "Curiosity" atrasti ieži liecina, ka Marss arī citos aspektos reiz bijis visai līdzīgs Zemei. Rovera pētītajos iežos ir neparasti augsts mangāna oksīda sastāvs. NASA mangānu nodēvējusi arī par "dzīvības evolūcijas aizmirsto varoni" – mūsu planētas ģeoloģiskā vēsture liecina, ka iežos un okeānos te bijis pārpārēm mangāna tieši pirms agrīnāko dzīvības formu rašanās. Pirmās dzīvības formas uz Zemes, kas "apguva" fotosintēzes mākslu, bija zilaļģes. Daudzi pētnieki uzskata, ka mangānam bija būtiska loma šī procesa attīstībā.