Džeimsa Veba teleskops uz noslēpumainā "zelta asteroīda" ir fiksējis visai neparastas zīmes, kas varētu liecināt, ka šis kosmosa objekts… rūsē, vēsta portāls "Live Science".
Ar Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa (JWST) palīdzību zinātnieki ir identificējuši ūdens klātbūtni uz noslēpumainā, metāliem bagātā asteroīda "16 Psyche". Rezultāti liecina, ka hidrācija pastāv rūsas veidā. Tas varētu ļaut izskaidrot, kā šis mīklainais objekts veidojies.
"16 Psyche" ir diezgan neraksturīgs galvenajai asteroīdu joslai starp Marsu un Jupiteru. Kādreiz uzskatīja, ka šis kartupeļa formas objekts, 280 kilometru platumā, pilnībā sastāv no metāla. "Psyche" spīdīgā virsma lika pētniekiem domāt, ka asteroīds, varētu būt neizveidojušās protoplanētas kodols un tā izpēte varētu atklāt, kā veidojās Zeme un citas planētas. Saprotams, uzreiz tika aprēķināta arī asteroīda reto metālu vērtība, kas tiek lēsta 100 000 kvadriljonu dolāru vērtībā. Daudz, ļoti daudz naudas!
Hipotēze par asteroīda sastāvu patiesībā bija galvenais motīvs NASA izveidot "Psyche" misiju. Zonde ar tādu pat nosaukumu tika palaista 2023. gada oktobrī, un plānots, ka 2029. gadā tā sasniegs galamērķi, lai to padziļināti izpētītu.
Taču, kā zināms, ne viss, kas spīd, ir zelts – un pat ne metāls. Iepriekšējās desmitgades laikā iegūtie dati par Psīhes blīvuma un atstarošanas spektriem liecināja, ka, visticamāk, tā ir jaukta silikāta un metāla pasaule.
2017. gadā pētnieki atklāja vēl viena komponenta – ūdens – pēdas. Taču rezultāti nebija pārliecinoši, jo spektru, kas iegūts, izmantojot NASA infrasarkano staru teleskopa iekārtu Havaju salās, iespējams, ietekmēja ūdens Zemes atmosfērā. Turklāt pētnieki nebija atraduši precīzāku ūdens signatūru no nedaudz augstāka infrasarkanā viļņa garuma.
Šī signatūra ir palīdzējusi "atklāt molekulāro ūdeni uz Mēness, bet vēl nav izmantota asteroīdiem", e-pastā "Live Science" pastāstīja pētījuma autore Stefānija Džarmaka, planētu zinātniece Hārvarda universitātē.
Lai noteiktu, vai Psīhes sastāvā patiešām ir ūdens, Džarmaka un zinātnieki no vairākiem ASV un Vācijas institūtiem pievērsās diviem JWST infrasarkano staru sensoru instrumentiem: tuvajam infrasarkanajam spektrogrāfam (NIRSpec) un vidējam infrasarkanajam instrumentam (MIRI), kas spēj noteikt attiecīgi īsāku un garāku infrasarkano staru viļņu garumu. Novirzot šos instrumentus pret "zelta asteroīdu" 2023. gada martā, zinātnieki ieguva momentuzņēmumus no spektra, ko atstaroja Psīhes ziemeļu pols, kas tobrīd bija vērsts pret teleskopu. Šie rezultāti ir apstiprināti "Planetary Science Journal".
NIRSpec dati parādīja hidroksila signatūru, apstiprinot tā klātbūtni uz asteroīda. Džarmaka skaidro, ka augstas kvalitātes dati ļāva tos salīdzināt ar hidroksila signatūrām no citiem meteorītiem, atklājot, ka Psīhes signatūra sakrīt ar rūsu saturošu, ar oglekli bagātu meteorītu signatūru.
Savukārt MIRI datiem trūka pārliecinošas ūdens signatūras. Tomēr pētnieki nevar izslēgt ūdens klātbūtni, jo tas varētu atrasties citās Psīhes daļās, kuras JWST nevarēja redzēt. Tāpat iespējams, ka ūdens pastāv, bet koncentrācijā, kas ir zemāka par MIRI noteikšanas robežu. Proti, mazāku par pusi no ūdens koncentrācijas uz Mēness, kas ir faktiski vienas lietus lāses ekvivalents uz kilogramu augsnes.
Psīhes hidroksilu grupas ne tikai veido rūsu, bet arī sniedz mājienus par asteroīda rašanās vēsturi. Ja hidroksili radušies pašā asteroīdā, tas varētu liecināt, ka Psīhe ir dzimusi aukstumā, Saules sistēmas ārējā robežā pirms miljoniem gadu. Tomēr esošie pierādījumi pieļauj, ka hidroksilu grupu varēja atnest arī ūdeni saturoši asteroīdi, kas ietriecās Psīhē un veidoja to.
Ar metāliem bagāti asteroīdi ir potenciāli ienesīgi retu metālu un minerālu avoti un kosmosa ieguves ir nākotnes plānos. Tomēr, neņemot vērā aplēsto milzīgo vērtību, "16 Psyche" nav starp tiem – atrodoties trīs reizes tālāk nekā Zeme no Saules, tā ir pārāk tālu, lai ieguves pasākumi būtu rentabli.