Paveries debesīs – pirmdienas vakarā būs redzams "zilais" supermēness  (1)

Kāpēc zilais un kāpēc supermēness? "Campus" rakstos savulaik jau skaidrots, ka Mēness orbīta ap Zemi nav gluži perfekts riņķis. Tā ir eliptiska, tāpēc dažubrīd Mēness no Zemes atrodas tālāk, dažubrīd tuvāk. Vidējais mūsu pavadoņa attālums līdz Zemei ir 384 400 kilometru. Kad tas atrodas apogejā jeb no Zemes vistālākajā orbītas punktā, mūs no Mēness var šķirt pat 406 000 kilometru. Kad tas ir perigejā jeb vistuvāk Zemei, šis attālums būtiski sarūk, reizēm pat līdz 356 500 kilometru. 19. augusta vakarā Mēness būs 361 969 kilometru attālumā no mums. Par supermēnesi dēvējam parādību, kad Mēness vienlaikus gan atrodas orbītā Zemei vistuvākajā punktā, gan ir pilnmēness fāzē.

Lai nebūtu pārpratumu, jāpiebilst arī, ka ar lielo sākumburtu Mēnesi rakstām tad, kad runājam par Zemes pavadoni kā astronomisku debess ķermeni, savukārt ar mazo sākumburtu valodnieki to iesaka rakstīt, kad runa ir par mums debesīs redzamo parādību – pilnmēnesi, dilstošu mēnesi, pusmēnesi un tā tālāk. Tāpēc šajā rakstā atradīsi abus variantus – gan Zemes pavadoni Mēnesi, gan pilnmēnesi.

Vēl bez augusta supermēness šogad gaidāmi veseli četri, turklāt viens pēc otra – 18. septembrī, 17. oktobrī un 15. novembrī. Kad Mēness ir perigejā un pilnmēness fāzē, vērotājam tas var izskatīties aptuveni par 7% lielāks nekā parasti un pat par 15% spožāks nekā vidēji, bet pat par 14% lielāks, ja salīdzina ar Mēnesi (to dēvējam par minimēnesi vai mikromēnesi). Taču ir vēl kāds ieteikums, ko ņemt vērā, ja gribam redzēt patiesi iespaidīgu pilnmēnesi. Par to nedaudz vēlāk. Ja neinteresē nosaukuma izcelsme, bet gribi uzzināt, kāpēc mēness zemu pie apvāršņa izskatās tik iespaidīgi liels un nereti oranžs, izlaid apakšā redzamo sadaļu un dodies uz raksta beigu daļu!