Baldones observatorijā atklāto asteroīdu nosauc par godu latviešu astronomam

Jaunatklātā asteroīda novērojumus veicis Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta vadošais pētnieks Dr.Phys. Ilgmārs Eglītis, bet koordinātu mērījumus – Viļņas Universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas vadošais pētnieks, Dr.Phys. Kazimiers Černis.

Asteroīds nosaukts par godu latviešu astronomam, ilggadējam Baldones astrofizikas observatorijas nodaļas vadītājam Andrejam Alksnim (1928.07.15 – 2017.03.11), kurš aizgāja mūžībā īsi pirms šā asteroīda atklāšanas.

2017. gadā atklātā asteroīda uzkrāto pozīciju mērījumu apjoms un precizitāte ir pietiekama, lai šo vienu kilometru lielo Saules sistēmas galvenās asteroīdu joslas mazo objektu numurētu un pēc atklājēja priekšlikuma tam dotu vārdu. Šī gada jūnijā asteroīda vārdu apstiprināja Starptautiskās astronomu Savienības (SAS Executive Committee WG Small Bodies Nomenclature) komiteja. Nosaukuma apraksts publicēts SAS izdevumā WG Small Bodies Nomenclature biļetena 4. sējuma 8. numurā.

Jaunatklātā asteroīda vidējais attālums no Saules ir 3,09 astronomiskās vienības, kas ir apmēram 464 miljoni kilometru, un vienu apriņķojumu ap Sauli tas veic 5,44 gados. Atklāšanas brīdī asteroīds atradās Perseja zvaigznājā un bija 21 zvaigžņlieluma objekts. Tā rotācijas periods ap asi pēc aptuvena novērtējuma ir tuvu divām stundām un no šī viedokļa asteroīds pieder pie ātri rotējošiem.

Andrejs Alksnis dzimis Valmierā, 1947. gadā kā eksterns pabeidzis Valmieras ģimnāziju. Viņš bja vispusēji apdavināts jaunietis, kas trenējās arī basketbolā un spēlēja klarneti skolas orķestrī. Alksnis studēja LVU Fizikas un matemātikas fakultātes astronomijas specialitātē (1947–1951), 1951./1952. akadēmiskajā gadā turpināja mācības Maskavas Valsts Universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, kuru pabeidza 1952. gadā astronomijas specialitātē.

Viņa pirmā un vienīgā darba vieta bija Astronomijas sektors un tā vēlākās variācijas – Astrofizikas laboratorija, Radioastrofizikas observatorija un LU Astronomijas institūts (1952–2009), kurās viņš no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka izauga līdz vadošajam pētniekam.

Aspirantūras laikā Andrejs Alksnis bija piekomandēts Krimas Astrofizikas observatorijai (1954–1957). 1961. gadā Alksnis aizstāvēja fizikas-matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju "Zvaigžņlielumu, krāsu indeksu un spektra klašu noteikšana vājām zvaigznēm un starpzvaigžņu absorbcijas pētīšana Cefeja apgabalā".

Andrejs Alksnis ir trīs monogrāfiju ("Properties of carbon stars of the galaxy", 1983; "Carbon stars in a field in Cygnus", 1988, "General Catalog of Galactic Carbon Stars" by C. B. Stephenson. Third Edition, 2001) līdzautors, vairāk kā 240 zinātnisku publikāciju un grāmatas "Zvaigznes un miglāji" (1961) autors, rakstu autors žurnālā "Zvaigžņotā Debess" un redkolēģijas loceklis kopš izdevuma dibināšanas (1958 - 2017). Kopš 2002. gada – zinātniskā žurnāla "Baltic Astronomy" redakcijas kolēģijas loceklis.

Alksnis ir vadījis starptautiskās organizācijas "International Halley Watch" (1984-1986) komētas novērošanas darbus ZA Radioastrofizikas observatorijā, piedalījies astrometriskā pavadoņa HIPPARCOS (1982-1993) un kosmiskā aparāta ULYSSES (1993) starptautisko programmu īstenošanā.

Alksnis bija Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) biedrs (1964), Eiropas Astronomijas biedrības (EAS) biedrs (1991), Eirāzijas Astronomijas biedrības (EAAS) biedrs (1990), un Latvijas Astronomijas biedrības dibinātājbiedrs (1947).