Ja "SpaceX" radīto "Starship" megaraķeti vēl jāuzskata par eksperimentālu kosmisko lidaparātu, kam sevi jāpierāda kā drošu opciju kravas un cilvēku pārvadājumiem, tad "Falcon 9" ir sevi pierādījušas kā uzticami "darba zirgi". Taču reizēm arī tie paklūp. Nupat nosēšanās laikā eksplodēja "Falcon 9" pirmā pakāpe, tā pārtraucot vairāk nekā trīs gadus ilgušu veiksmīgu nosēšanos sēriju. Šis incidents aizkavēs lidojumu "Polaris Dawn", kura laikā pirmo reizi atklātā kosmosā izies astronauti–amatieri.
Jau vēstījām, ka drīzumā miljardierim Džaredam Aizekmenam jākļūst par pirmo amatieri, kas izgājis atklātā kosmosā. Viņš būs daļa no četru cilvēku komandas, kas dosies "Polaris" lidojumu sērijas pirmajā lidojumā ar nosaukumu "Polaris Dawn". Neviens no viņiem nav profesionāls astronauts, ar to domājot – nevienam tas nav pamatdarbs kādā no valstu finansētajām un uzturētajām kosmosa aģentūrām, tādām kā NASA, Eiropas Kosmosa aģentūra, Japānas Kosmosa aģentūra JAXA. Aizekmens bija arī viens no "Inspiration4" lidojuma dalībniekiem, kas bija pirmais tikai no amatieriem veidotas apkalpes lidojums kosmosā. Šoreiz plānots latiņu pacelt daudz augstāk un iziet atklātā kosmosā, ko neprofesionāļi nekad iepriekš nav darījuši.
Tomēr, kā jau kosmiskajos lidojumos tas ierasts, katrs sīkums var plānus aizkavēt. Ap šo laiku Aizekmenam un viņa līdzgaitniecei Sārai Džilisai bija jāiziet atklātā kosmosā vai jāgatavojas tam. Taču otrdien plānoto startu pārcēla uz trešdienu hēlija noplūdes dēļ. Kamēr inženieri pārbaudīja raķeti un palaišanas infrastruktūru, arī laikapstākļi sagandējās, tāpēc "SpaceX" paziņoja, ka starts nenotiks ātrāk par 30. augustu.
Taču tam sekoja nesekmīgā "Falcon 9" raķetes nosēšanās, kas vēl ilgāk var aizkavēt startus ar šīm raķetēm. Kaut "Polaris Dawn" apkalpei "Falcon 9" ir vajadzīga tikai nokļūšanai kosmosā, bet atgriešanās notiks, kā parasti – ievadot kuģi ar astronautiem atmosfērā un pēc tam ar izpletņiem nosēdinot to okeānā –, ASV Federālā Aviācijas aģentūra pret šādiem incidentiem visbiežāk uz izmeklēšanas laiku aptur lidojumus ar konkrēto raķeti. Tas noticis arī šoreiz, tāpēc "Polaris Dawn" starts atcelts uz nenoteiktu laiku.
Šis ir visai rets notikums – "Falcon 9" raķetes, kas veic regulārus lidojumus, kosmosā nogādājot kravu (pārsvarā "Starlink" satelītus), pēdējo trīs gadu laikā ir piezemējušās sekmīgi. Jūlijā gan bija incidents, kur kļūme piemeklēja raķetes augšējo pakāpi, kā rezultātā satelīti netika ievadīti vajadzīgajā orbītā un tika zaudēti, taču pirmās pakāpes pēdējos vairāk nekā trīs gados nosēdušās bez problēmām. Iepriekš nosēšanās laikā "Falcon 9" pakāpe zaudēta 2021. gada 16. februārī, ja neskaita 2023. gada decembrī notikušo startu, kur raķete uz peldošās platformas nosēdās, taču vēlāk apgāzās transportēšanas laikā sliktu laikapstākļu un viļņu dēļ. Šoreiz raķetes pirmā pakāpe nosēšanās laikā sagāzās un, liesmu pārņemta, iegāzās Atlantijas okeānā.
Vienlaikus gan šī raķete uzstādīja jaunu rekordu – tā kosmosā bija devusies jau 23. reizi. Neviena cita "Falcon 9" pirmā pakāpe nav ar tik lielu "noskrējienu". "SpaceX" mērķis paredz, ka nākotnē katrai "Falcon 9" pakāpei jāiztur vismaz 40 lidojumi kosmosā.
Tikmēr Aizekmenam ar biedriem nāksies pagaidīt, pirms tiks izdarīts jauns ieraksts kosmosa izpētes vēstures grāmatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
