Mūsu spējas pamanīt asteroīdus laicīgi arvien uzlabojas. Vairums Zemei tuvo un potenciāli bīstamo objektu ir "atkosti" – to trajektorijas aprēķinātas un prognozējamas. Taču reizi pa reizei kāds objekts Zemei pielavās nemanīts. Neskaitot virkni sīksīko putekļu un krikumu, kas ik dienu sadeg mūsu planētas atmosfērā, ik pa laikam tur iebrāžas arī metros mērāms ciemiņš no kosmosa. Tā viens šāds neliels asteroīds sadega gaisā virs Filipīnām. Tas tika pamanīts vien neilgi pirms sadegšanas, kas negadās bieži.
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) vietnē "X" ievietoja ierakstu ar uzsaukumu, ka tuvojas asteroīds, norādot arī vietu, kur tas ieies atmosfērā. EKA uzreiz mierināja, ka apmēram metru lielais objekts nekādus draudus mums nerada, jo sadegs gaisā, un cilvēkiem var palaimēties redzēt spožu meteoru.
Kas būtiski, šī ir tikai devītā reize, kad asteroīds pamanīts pirms ieiešanas atmosfērā.
Asteroīdu pamanīja ar "Catalina Sky Survey" teleskopu tīklu, kas specifiski izveidots komētu un asteroīdu pamanīšanai. Vietnē "NASA Asteroid Watch" tika prognozēts, ka šis objekts radīs iespaidīgu meteoru, ko varēs redzēt daudzviet Filipīnās. Prognozes īstenojās.
Šī ir arī laba iespēja atgādināt atšķirību starp meteoroīdiem, meteoriem un meteorītiem, jo cilvēki bieži šos terminus lieto neprecīzi.
Asteroīdus mēdz dēvēt arī par mazajām planētām – tie orbītā ap Sauli riņķojoši objekti bez savas atmosfēras. Izmērā lielāki par meteoroīdiem, bet mazāki par pundurplanētām. Atšķirībā no pundurplanētām, kuras ir gana lielas, lai tām sava gravitācijas spēka ietekmē būtu izveidojusies lodveida forma, asteroīdi mēdz būt neregulāras formas. Lielākā daļa mums zināmo asteroīdu Saules sistēmā atrodas galvenajā asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām.
Nelielus objektus piefiksēt, pirms tie ielido Zemes atmosfērā, negadās nemaz tik bieži. Šī bija tikai devītā reize. Mazo asteroīdu pamanīja ar "Catalina Sky Survey" teleskopiem.
Savukārt par meteoroīdiem dēvē daudz mazākus ķermeņus, kas pārvietojas starpplanētu telpā. Tie var rasties arī, piemēram, asteroīdu sadursmju rezultātā kā nelieli, atšķēlušies fragmenti. Saskaņā ar 2010. gadā zinātniskajā izdevumā "Meteoritics & Planetary Science" publicētu definīciju meteoroīds ir ķermenis izmērā no apmēram smilšu graudiņa līdz pat vienu metru lielam objektam. Metru var uzskatīt par robežlielumu, kad jau varam to dēvēt par mazu asteroīdu.
Savukārt meteors ir gaismas parādība, ko varam novērot, debess ķermeņiem ievirzoties Zemes atmosfērā – tā saucamās "krītošās zvaigznes".
Tos meteoroīdu vai asteroīdu fragmentus, kas, milzu ātrumā traucoties cauri atmosfērai, tomēr pilnībā nesadeg un neiztvaiko, un nokrīt uz zemes, dēvē par meteorītiem. Tātad kosmosā asteroīds, tā izraisītā gaismas parādība Zemes atmosfērā – Čeļabinskas meteors, bet līdz zemei nonākušie fragmenti jau meteorīti.
Par to, vai asteroīdi būtiski apdraud mūsu planētas drošību, nesen iztaujājām ekspertus raidījumā "Zinātne vai muļķības". Kas notiktu, ja šobrīd Zemē ieblieztu tāda izmēra asteroīds, kas ievadīja dinozauru bojāeju? Vai mēs kā civilizācija to pārdzīvotu?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
