Jauns atklājums liecina par iepriekš nezināmu struktūru Saules sistēmas tālākajos nostūros

Likumsakarīgi, jo tālāk no Zemes, jo grūtāk noskaidrot, kas īsti notiek mūsu "pagalmā" plašajā Piena Ceļa galaktikā. Kamēr pa Marsu ripinās NASA izpētes roveri, aiz Saules sistēmas tālākās planētas – Neptūna – orbītas pabijušas vien dažas zondes. Pirmkārt, divas "Voyager", kas savu ceļu kosmosa tālēs uzsāka jau 70. gados. Otrkārt, "New Horizons", kas 2015. gadā palidoja garām pundurplanētai Plutonam.

Par pārējo, kas notiek šajā reģionā, varam uzzināt vien no attālinātiem novērojumiem. Viena no šādām struktūrām ir Koipera josla – objektu josla, kas sākas aiz Neptūna orbītas un atrodas 20 līdz 50 astronomisko vienību attālumā no Saules. Par vienu astronomisko vienību pieņem Zemes vidējo attālumu līdz Saulei jeb apmēram 149,5 miljoni kilometru.

Bet kas notiek tālāk par 50 astronomiskajām vienībām? Pilnīgs tukšums? Ne gluži! Novērojumi ar Japānas Nacionālās observatorijas "Subaru" teleskopu, kas izvietots Havaju salās, liecina – Koipera josla varētu sniegties daudz tālāk un sastāvēt no vairākām atsevišķi nošķiramām struktūrām. Astronomi ar "Subaru" teleskopu veiktajos novērojumos līdz šim atklājuši 263 jaunus Koipera joslas objektus, taču nu Kanādas Nacionālās zinātnes padomes astronoma Veslija Freizera vadītā komanda paziņojusi, ka 11 no tiem patiesībā atrodas daudz tālāk par līdz šim pieņemto Koipera joslas ārējo robežu – attālumā aptuveni no 70 līdz 90 astronomiskajām vienībām. To no pašlaik pieņemtās Koipera joslas ārējās robežas 50 astronomisko vienību attālumā atdala salīdzinoši tukšs reģions.

Šādas struktūras ar "pārrāvumiem" pa vidu novērotas arī citās zvaigžņu sistēmās mūsu galaktikā. Ja šajā pētījumā izklāstītos atklājumus apstiprinās arī citas neatkarīgas zinātnieku grupas, tas liecinās, ka mūsu Saules sistēma nemaz nav tik atšķirīga no citām zvaigžņu sistēmām. "Ilgu laiku mūsu sistēmas Koipera josla salīdzinājumā ar citur novēroto šķita ļoti maza. Taču šie rezultāti liecina, ka varbūt pie vainas bijuši nepilnīgi novērojumi," spriež Freizers un turpina: "Ja rezultātus apstiprinās, tad mūsu Koipera josla nemaz tik ļoti neatšķirsies no šādām struktūrām ap citām zvaigznēm."

Ne viens vien līdz šim veiktais novērojums liecina, ka mūsu Saules sistēma ir ar dažādām unikālām, citur neredzētām īpašībām. Tā kā Saules sistēma ir vienīgā, par kuru mēs varam droši apgalvot, ka te eksistē dzīvība, astrobiologi aizvien sprieduši, vai kāda no Saules sistēmas atšķirīgajām iezīmēm varētu būt nozīmīgs faktors, kas radījis šos labvēlīgos apstākļus. Bet ja nu arvien labāku novērojumu rezultātā izrādīsies, ka nemaz tik unikāla mūsu Saules sistēma nav?

Pati Koipera josla un to veidojošie objekti astronomiem ir interesanti, jo satur senāko un Saules ietekmes vismazāk skarto materiālu Saules sistēmā, no kā savulaik veidojušās planētas, arī Zeme. Freizera komanda turpinās sekot šiem 11 objektiem tālu aiz pašreizējās Koipera joslas robežas, lai precīzi aprēķinātu to orbītas ap Sauli.