Laiks mainīt taktiku – astrofiziķis Lēbs izklāsta labāku citplanētiešu meklēšanas metodi

Par Ābrahamu jeb Avi Lēbu pēdējos gados rakstīts ļoti daudz. Viņš nozarē ir izpelnījies vienlaikus tādu kā rokzvaigznes un dīvaiņa slavu. Astrofizikas profesors, Hārvarda-Smitsona Astrofizikas centra Teorijas un skaitļošanas institūta direktors. Un kungs, kurš ir gandrīz vai apmāts ar pārliecību, ka inteliģenta citplanētu dzīvība nevis vienkārši eksistē kaut kur neizmērojamajos Visuma plašumos, bet ir atstājusi pēdas arī mūsu Saules sistēmā. Un viņam ir jauns ieteikums, kā to labāk piefiksēt.

Par sevi devuši ziņu nav

Ir visai daudz astronomu un astrobiologu, kas uzskata – neesam mēs šajā brīnišķīgajā, gigantiskajā Visumā vieni paši. Uz kādas tāltālas planētas – vienas no neskaitāmām, kas riņķo ap kādu no 200 sekstiljoniem zvaigžņu – taču būs labvēlīgi apstākļi un visas pareizās sastāvdaļas, lai varētu attīstīties dzīvība, vai ne? Pavisam cits jautājums ir, vai tas noticis vienlaikus ar mums, vai jau sen bijis, un šīs būtnes varbūt sen vairs neeksistē. Pat ja tie bija tikai mikroorganismi.

Tas un daudzi citi "bet" ir pārliecinošs skaidrojums, kāpēc mums pagaidām nav neviena drošticama, neapgāžama pierādījuma ārpuszemes dzīvībai mūsu Saules sistēmā. Nedz mikrobiem, nedz kādam vienkāršam daudzšūnu organismam, kur nu vēl tādām būtnēm, ko mēs dēvētu par inteliģentām. Astrobiologi cer, ka tuvākajās desmitgadēs Marsa vai Saules sistēmas lielo gāzu milžu – Jupitera un Saturna – mēnešu izpētes misijas sniegs atbildi par to, vai kaut kur citur mūsu kosmosa "pagalmā" varēja kas dzīvot. Podkāstā "Zinātne vai muļķības" astronomijas entuziasts Raitis Misa un Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads sprieda, ka šiem pierādījumiem jānāk visai drīz. Vaivads ir optimistisks un cer, ka tas notiks tuvāko 10 gadu laikā. Misa saka – šādi atklājumi būs drīz vai arī nebūs nekad.

Taču, ja Lēbam būtu neierobežota rocība un pieejami visi iespējamie resursi, ko viņš darītu, lai atrastu pierādījumus citplanētu dzīvībai?