Zeme septembra beigās tiks pie jauna "minimēneša"

Šādi pagaidu "minimēnešu" notikumi, kad Zemes gravitācija "notver" un orbītā uz laiku patur kādu objektu, jau ir fiksēti iepriekš. Vispārīgi šādus gadījumus var iedalīt divās kategorijās pēc to ilguma. Par garām epizodēm var uzskatīt tās reizes, kad jaunais pavadonis ap Zemi apriņķo vismaz vienu reizi, un šī mijiedarbība ilgst vienu vai vairākus gadus. Otrās ir īslaicīgās "partnerattiecības", kur objekts ap Zemi ilgstoši neriņķo, un pārsvarā neveic pat vienu pilnu riņķi. Šī mijiedarbība ilgst, sākot no dažām dienām līdz maksimums dažiem mēnešiem.

Pagaidām droši identificēti tikai divi ilglaicīgi "mini pavadoņi" – 2006 RH120, kas ap Zemi riņķoja no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada jūlijam, un 2020 CD3, kas orbītā ap Zemi iegāja kādā posmā no 2016. līdz 2017. gadam, bet no mūsu planētas gravitācijas tvēriena izspruka 2020. gada 7. maijā. Abi šie objekti bija visai mazi, diametrs tiek lēsts robežās starp diviem un četriem metriem. Bez šiem bijuši arī vairāki īslaicīgi pagaidu pavadoņi.

Jaunais Zemes kompanjons būs lielāks – aptuveni 10 metrus diametrā. 2024 PT5 pamanīts vien pavisam nesen, 7. augustā, kad to fiksēja ATLAS jeb "Asteroid Terrestrial-impact Last Alert System", kuras funkcija ir tieši fiksēt un brīdināt par nelieliem Zemei tuviem objektiem, pirms tie ietriecas mūsu planētā. Patīkami zināt, ka sistēma darbojas!

Komplutensas Universitātes (Madride, Spānija) astronomu komanda ķērās pie datiem – 21 dienas laikā veikti 122 atsevišķi šī objekta novērojumi ļāva aprēķināt nelielā asteroīda trajektoriju. Aplēses atklāja, ka tas 29. septembrī uz nepilniem diviem mēnešiem ieies orbītā ap Zemi. Mūsu planētas kompanjons tas būs nepilnas 57 dienas, jo 25. novembrī atkal turpinās savu ceļu ap Sauli. Vēlreiz Zemei tas pietuvosies nākamā gada 9. janvārī, taču vien 1,8 miljonu kilometru attālumā. Tas ir gandrīz piecas reizes tālāk nekā vidējais attālums starp Zemi un Mēnesi.

Spāņu astronomu aprēķini ļauj ieskatīties arī tālākā 2024 PT5 pagātnē un nākotnē. Trajektorijas liecina, ka tas relatīvi tuvu Zemei garām palidojis arī 2003. gada februārī, 1982. gada aprīlī un 1960. gada martā. Savukārt nākamā vizīte tuvu Zemei gaidāma 2055. gada novembrī.

Kā raksta vietne "Space.com", šis objekts gan būs pārāk mazs un tumšs, lai to varētu pamanīt ar kvalitatīvu binokli vai amatieru teleskopu. Taču pusprofesionāļi un profesionāļi, kuru rīcībā ir vismaz 30 collu teleskops, kas aprīkots ar astrokameru, to varēs nobildēt. Jāatceras, ka mūsu acis netur līdzi digitālo kameru sensoru gaismjutības parametriem, un arī nevaram iestatīt savai redzei, piemēram, trīs minūtes ilgu ekspozīcijas laiku. Tāpēc ar "neapbruņotu" aci un šādu 30 collu teleskopu nepietiks, lai Zemes pagaidu pavadoni novērotu.