Asteroīds 2024 ON patraucās garām Zemei 17. septembrī drošā attālumā. Tomēr pēc NASA kritērijiem tas ierindojams potenciāli bīstamo objektu sarakstā. Nupat aģentūra publiskojusi attēlus ar šo debesskrāpja izmēra objektu, kas pēc formas atgādina sniegavīru vai zemesriekstu.
Tas ir vairākus simtus metru liels un patiesībā ir divi asteroīdi, kurus tur kopā pievilkšanās spēks. Tāpēc arī izteiksmīgā sniegavīra forma – kā viena otrai virsū sakrautas sniega bumbas. Objekts palidoja garām Zemei aptuveni miljona kilometru attālumā jeb divarpusi reižu tālāk nekā vidējais Mēness attālums no Zemes. Tas traucas ar gandrīz 32 tūkstošiem kilometru stundā lielu ātrumu. Attēls iegūts 16. septembrī, dienu pirms asteroīds bija Zemei tuvākajā punktā, izmantojot NASA "Deep Space Network" tīkla radioteleskopu "Goldstone Solar System Radar".
Ja jau tik tālu no Zemes, kāpēc NASA to sauc par potenciāli bīstamu? Šajā kategorijā aģentūra ierindo visus Zemei tuvos objektus, kas mūsu planētai pietuvojas 7,5 miljonu vai mazāk kilometru attālumā. Kaut tiešus draudus šādi objekti nerada, jebkuras izmaiņas to trajektorijā, ko var izraisīt sadursme ar citu asteroīdu, var tos novirzīt kursā uz Zemi.
Šobrīd NASA monitorē apmēram 28 tūkstošus šādu asteroīdu un nepārtraukti skenē nakts debesis, ik diennakti atjaunojot datu bāzi ar informāciju par šo objektu trajektorijām. Tās turklāt prognozētas arī 100 gadus uz priekšu, un šobrīd varam diezgan droši teikt, ka tuvākajā simtgadē Zemei asteroīda izraisīta apokalipse nedraud.
Lielākos draudus rada tieši nevis Zemei tuvie asteroīdi, kuru trajektorijas zinām, bet kādi pēkšņi, negaidīti viesi no Visuma dzīlēm ārpus Saules sistēmas. Raidījumā "Zinātne vai muļķības" ar astronomijas speciālistiem spriedām par varbūtību, ka Zemei postu nodarīs prāva asteroīda trieciens.
Piemēram, kas notiktu, ja Zemē ietriektos tāda izmēra kosmosa "bluķis", kāds iezvanīja dinozauru ēras norietu pirms apmēram 66 miljoniem gadu. Andris Vaivads, Ventspils Augstskolas rektors, kurš vadījis arī Kosmosa un Plazmas nodaļu Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā, uzskata – civilizācija šādu pārbaudījumu izturētu.
Protams, posts būtu milzīgs, taču Homo sapiens neizmirtu, uzskata Vaivads.
Žurnāla "Zvaigžņotā debess" redkolēģijas pārstāvis Raitis Misa spriež – svarīgi arī citi faktori – objekta ātrums, kur tas trāpītu (okeānā, sauszemē, apdzīvotās vai mazapdzīvotās vietās utt.). Kaut Zemei potenciāli bīstamo asteroīdu trajektorijas ir izskaitļotas, Misas ieskatā "vieta pārsteigumiem" vienmēr jāatstāj. Reizēm gadās, ka prāvus objektus izdodas pamanīt tikai tad, kad tie jau ir gana tuvu Zemei.
Vairāk par to, ar kādiem draudiem no kosmosa mums jārēķinās, vari klausīties raidījumā, kas pieejams "Spotify", "Apple Podcasts" un "YouTube".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
