Astronomi un pasaulē spējīgākie teleskopi ir "kaujas gatavībā", lai piedzīvotu un novērotu kādu visnotaļ retu notikumu. Tas burtiski notiek tikai reizi mūžā. Naksnīgajās debesīs uzmirdzēs jauns punktiņš, turklāt uz kādu laiku tas būs spožāks par Polārzvaigzni. Tā nav jauna zvaigzne pie debesjuma, bet gan astronomiem jau sen zināma zvaigzne Ziemeļu Vainaga zvaigznājā, kas atkal "iedegas" reizi aptuveni 80 gados.
Mūsu platuma grādos ar acīm saskatāmas ziemeļblāzmas ir visai reta parādība. Šis gads gan palutināja. Vēl retāk te redzami saules aptumsumi. Nākamo pilno aptumsumu Latvijā varēs redzēt vien 2142. gadā. Ja nu gluži kaut kas fundamentāli nepamainīsies medicīnā un cilvēku dzīvildze paliks tāda, kāda tā ir šobrīd, neviens no mums to Latvijā nepieredzēs. Taču citviet pasaulē pilnus saules aptumsumus var piedzīvot visai regulāri – mūsdienās nav problēmu aizlidot uz jebkuru vietu, kur tas gaidāms tuvākajā laikā. Ja vien ļauj rocība. Gredzenveida saules aptumsumu Latvijā gan sagaidīsim daudz ātrāk – tas būs vērojams 2039. gada 21. jūnijā. Arī Haleja komēta mūs apciemo reti – reizi 75 vai 76 gados. Taču gaidāmais notikums ir vēl retāks. Kuru katru brīdi tas būs – tā liecina astronomu veiktie novērojumi. Un tad atkal 80 gadus jāgaida.
Iepriekšējo reizi tas notika 1946. gadā. Tad astronomu rīcībā bija vien optiskie teleskopi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
