Rovera "Perseverance" jeb Persija atklājumu katalogā jauns eksponāts. Kā vēsta informācija NASA vietnē, nekas tāds uz Marsa iepriekš nav redzēts! 13. septembrī Persija kameras fiksēja neparasti skaistu iezi, kas jau nodēvēts par zebras akmeni. Pašsaprotami, kāpēc tā – tas ir melnbalti strīpains.
Kopš augusta sākuma Persijs cītīgi raušas augšā pa krātera nogāzi, meklējot šādus neparastus ģeoloģiskus veidojumus, kas varētu atklāt ko vairāk par Marsa agrīno vēsturi. Šajā uzdevumā citā Sarkanās planētas nostūrī pētniekiem palīdz arī vecākais rovers "Curiosity", kas arī šogad iepriecinājis ar atklājumiem. Rovera nejauši sabrauktā un pāršķeltā iezī atrasti tīri sēra kristāli. Kaut sēra savienojumi – sulfāti – uz Marsa ir visai izplatīti, tīrs sērs iepriekš nebija atrasts. "Atrast šādu paraugu ir līdzīgi, kā atrast tuksnesī oāzi," vietne "Science Alert" toreiz citēja rovera "Curiosity" komandas zinātnieku Ešvinu Vasavadu. "Šādiem sēra kristāliem tur nevajadzētu būt, tāpēc mums nāksies vien rast izskaidrojumu."
Savukārt "Perseverance" vasarā uzietais iezis "Cheyava Falls" jau nodēvēts, par, iespējams, vissvarīgāko Marsa iezi. Dzīslotais, metru garais un 60 centimetru platais, pēc formas bultas uzgali atgādinošais iezis ir nevis ar vienu, bet vairākām pazīmēm, kas var liecināt par senu bioloģisku aktivitāti. Gan ieža struktūra, gan ķīmiskās pazīmes liecina par to, ka pirms vairākiem miljardiem gadu, kad Jezero krāteri vēl pildīja ūdens, te varētu būt uzdarbojušās baktērijas, raksta NASA. Par to, kas tajā tik interesants, vairāk var lasīt rakstā "Pats svarīgākais Marsa iezis. Vai beidzot atrasti pierādījumi ārpuszemes dzīvībai?"
Savukārt nu Persija komandu iepriecinājis neliels akmens, kas viscaur ir ar baltām strīpām – gluži kā zebra. Arī tas ir gana unikāls, lai tiktu pie sava nosaukuma – pētnieki to nu dēvēs par "Freya Castle".
"Šķērsojot visai vienmuļu, oļiem bagātu posmu, acīgi komandas biedri zemas izšķirtspējas navigācijas kameras kadros tālumā pamanīja akmeni ar neparastu tekstūru," raksta NASA. Pēc tam veikti multispektrāli novērojumi, izmantojot "Mastcam-Z" kameras rīcībā esošo sensoru klāstu. Dati pēc dažām dienām lejupielādēti un Zemi sasniedza tad, kad pats rovers jau bija gabalā. Tikai tad zinātnieki apjauta, cik šis eksemplārs patiesībā ir neparasts.
"Tas ir apmēram 20 centimetrus garš un ar satriecošu melnbaltu svītru rakstu," NASA blogā raksta Purdū Universitātes (ASV) doktorants Atanasijs Klidars. Pēc attēla publicēšanas astronomijas entuziasti nekavējās piedāvāt savas teorijas, kā šis "zebras akmens" veidojies. Zinātnieki gan norāda, ka ievāktie dati šobrīd ļauj izdarīt vien aptuvenus minējumus. Šāda raksta akmens nav manīts nekur citur Jezero krāterī, kur šobrīd braukā rovers, nedz arī citur uz Marsa. Iespējams, strīpas radījuši magmatiski vai metamorfiski (pārveidošanās augstas temperatūras un liela spiediena ietekmē) procesi. Tā kā tuvumā nav nekā līdzīga, iespējams, šis iezis te nonācis no citurienes. Varbūt noripojis lejup pa nogāzi. Uz šādu varbūtību zinātnieki skatās ar patīkamu satraukumu – galu galā augšup ir virziens, kurp dodas Persijs. Ja strīpainais akmens novēlies no krātera malas, tad rovers, iespējams, tos kaut kad atradīs. Un nākamreiz pētnieki zinās, ko iesākt, un liks roveram tur uzkavēties, veicot detalizētāku izpēti.