Foto: AP/Scanpix/LETA

Ja ziemeļblāzmas mūs pārsteidz pēkšņi un bieži vien negaidīti, tad supermēneši gan ir paredzami daudzus gadus uz priekšu. Debess mehānikas zināšanas to ļauj ļoti precīzi izskaitļot. Ceturtdien, 17. oktobrī, gaidāmais supermēness, dēvēts arī par mednieku mēnesi, būs lielākais šogad. Arī laika prognozes pagaidām iepriecina – debesis pārsvarā sola skaidras.

Mēness ap Zemi riņķo eliptiskā orbītā, te pietuvojoties, te attālinoties no Zemes. Savā tālākajā punktā tas ir vairāk nekā 405 tūkstošu kilometru attālumā no Zemes. Kad tas ir perigejā jeb Zemei tuvākajā orbītas punktā, šis attālums sarūk par vairāk nekā 45 tūkstošiem kilometru un ir aptuveni 357 tūkstoši kilometru. Ja tas sakrīt arī ar pilnmēness fāzi, tad tos dēvējam par supermēnešiem.

Pie debesīm tie izskatās nedaudz lielāki un būtiski spožāki nekā ierasti. Tiesa, "uz aci" noteikt redzamā Mēness diska izmēra izmaiņas būs grūti – tas ir vien par 14 procentiem lielāks nekā tad, ja pilnmēness fāzē atrodas apogejā jeb no Zemes tālākajā punktā, un par 7procentiem lielāks nekā tad, kad atrodas kaut kur pa vidu starp abiem ekstrēmiem. Lielāku efektu uz Mēness šķietamo izmēru var atstāt iespaids, ko dēvē par Mēness ilūziju. Šis fenomens skaidro to, kāpēc Mēness daudz lielāks mums izskatās tad, kad atrodas tuvu horizontam nevis augstu debesīs. Par to izsmeļoši skaidrots šajā rakstā.

Mēness ilūzija: kāpēc tuvu horizontam Mēness izskatās krietni lielāks

Noteikti pamanīts, ka tuvu apvārsnim Mēness izskatās krietni prāvāks nekā tad, kad jau ir augstu virs galvas, kaut attālums no vērotāja līdz Mēnesim mainījies nav. To sauc par Mēness ilūziju, un tai ir vienkāršs izskaidrojums.

Atbilde uz jautājumu, kāpēc Mēness zemu pie apvāršņa izskatās lielāks, meklējama nevis kosmosā, bet mūsu prātā. Kādam, iespējams, būs grūti noticēt, ka tā ir tikai ilūzija, taču tas ir fakts, un katrs no mums to var pārbaudīt. To, cik lieli vai mazi ir objekti, mēs nosakām pēc konteksta – salīdzinot šos objektus ar citiem objektiem, kuru izmēri mums ir labi pazīstami. Mēness knapi virs koku galotnēm šķitīs daudz lielāks nekā augstu debesīs, kur apkārt nav neviena atskaites punkta. Nākamreiz, kad debesīs redzi pilnu Mēnesi, izstiep gaisā rādītājpirkstu un salīdzini – Mēness disks būs aptuveni tikpat liels kā pirksta nags. Tad paskaties uz Mēnesi cauri sarullēta žurnāla vai papīra "trubiņai". Bez objektiem blakus tas šķitīs daudz mazāks.

Lasi vairāk

Supermēness laikā gan tas būs jūtami spožāks. Aptuveni par trešdaļu, ja salīdzina ar pilnmēnesi apogejā.

17. oktobrī Mēness no Zemes atradīsies 357 364 kilometru attālumā, un tik tuvu tas Zemei šogad pilnmēness fāzē vēl nav bijis. Tas būs redzams Zivju zvaigznājā, veroties uz austrumiem. Virs apvāršņa šajā dienā Mēness parādīsies līdz ar saulrietu, neilgi pēc pulksten 18 vakarā. Pa labi no Mēness būs redzams arī Saturns, bet pirms pulksten 21 virs apvāršņa Mēnesim kreisajā pusē parādīsies arī Jupiters.

Foto: Kadrs no lietotnes "Stellarium"

Trīs naktis vēlāk, 20. oktobrī, Mēness ausīs gandrīz kopā ar Jupiteru.

Foto: Kadrs no lietotnes "Stellarium"

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes pagaidām vēsta, ka debesu vērošanai laiks šajās dienās būs labvēlīgs, mākoņu būs maz. Bet tiem, kas satraucas par to, vai gada lielākais supermēness nozīmēs arī dažādas ķibeles ikdienā, vērts noklausīties podkāstu "Zinātne vai muļķības", kur noskaidrojām – pilnmēness efekts ir tikai mūsu prātos. Dati liecina, ka tam nav nekādas reālas ietekmes uz dažādu negatīvu notikumu biežumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!