Čučiņšanas–ATLAS komēta nereti dēvēta par gadsimta komētu. Gan astronomiem, gan debesu vērotājiem–amatieriem cerības bija lielas. Šī retā viešņa, kas Saules sistēmas iekšienē ielido vien reizi 80 000 gados, tomēr nedaudz lika vilties. Proti, tā nebija tik spoža, kā sākotnēji lēsts, vēsta "ReTV".
Komēta kopš sestdienas ir novērojama arī virs Latvijas, kanālam "ReTV" stāsta astronoms Ilgonis Vilks. Turpmākajās dienās to varēšot saskatīt krietni labāk arī ar neapbruņotu aci, veroties virs horizonta rietumu virzienā.
Vilks Čučiņšanas–ATLAS komētu sestdienas vakarā ar binokli vērojis Majoros pāri Lielupei, kur debesīs virs Dubultu dzelzceļa stacijas komētu arī nofotografējis.
Sākotnēji bija prognozēts, ka gadsimta komētu debesīs varēs redzēt pat dienas laikā, taču prognozes nepiepildījās. "Tā nav tik spoža kā gribētos, līdz ar to 12. oktobrī komētu varēja saskatīt tikai ar binokli vai fotogrāfijās. Nākamajā dienā tas pats. Tagad no trešdienas sola skaidrāku laiku, tad ir gana liela cerība, ka varēs normāli saskatīt ar neapbruņotu aci, jo komēta būs jau attālinājusies no Saules un būs redzama tajā laikā, kad debesis ir tumšākas."
Aizvadītajā sestdienā Čučiņšanas–ATLAS komēta atradās vistuvāk Zemei – aptuveni 70 miljonu kilometru attālumā. Tā ir atlidojusi no Orta mākoņa un atklāta vien 2023. gada 9. janvārī, kad to fiksēja Čučiņšanas observatorijā Ķīnā. Nedaudz vēlāk tā novērota arī Dienvidāfrikā ar robotteleskopu ATLAS. Latvijā komēta būs vērojama līdz oktobra beigām.
"Labākais laiks novērojumiem būs no pulksten 19.30 līdz 20.30. Tiem, kas nav savām acīm redzējuši spožu komētu Latvijā, tas varētu būt jauks skats, jo iepriekšējā spožā komēta, ko Latvijā redzējām, bija ļoti sen, Heila–Bopa komēta 1997. gadā."
Vilks skaidro, ka komētas sastāv no iežiem, gāzēm un ledus. Kad tās tuvojas Saulei, sasalušās gāzes iztvaiko, veidojot spožo komētas asti. Pašlaik nav iespējams prognozēt, kad nākotnē Latvijas debesīs ar neapbruņotu aci atkal būs iespējams vērot kādu komētu.