"Gadsimta komēta" debesu vērotājiem sarūpējusi vēl vienu pārsteigumu

Vēl dažas dienas vērotājiem būs redzama komēta C/2023 A3 jeb Čučiņšanas–ATLAS komēta. Nosaukums šķiet piņķerīgs, taču procedūra to piešķiršanai ir vienkārša.

Komētām nosaukumus piešķir pēc šādas formulas – ar burtu C apzīmē komētas, kas nav periodiskas un kuras nākotnē varētu "izrauties" no orbītas ap Sauli. Tāda ir arī šī komēta. Periodiskās komētas, kā slavenā Haleja komēta, apzīmē ar burtu P. Skaitlis 2023 nozīmē atklāšanas gadu, bet A – posmu gadā, kurā komēta tika atklāta. Tos iedala, "saskaldot" mēnešus uz pusēm – janvāra pirmo pusi apzīmē ar A, otro pusi ar B, februāra pirmo pusi ar C, bet otro pusi ar D, utt. Savukārt 3 ir kārtas skaitlis šajā laika posmā atklātajiem objektiem. Šo komētu atklāja 2023. gada 9. janvārī. Sabiedrībā plašāk lietotais nosaukums "Čučiņšanas–ATLAS komēta" ir par godu observatorijām, kuru instrumenti pirmie fiksēja šo objektu.

Ja labi ieskatās, tā dēvēto anti-asti var redzēt arī šajā Laura Mihailova uzņemtajā attēlā. Lauris komētu vēroja no Žagarkalna skatu torņa Cēsīs.

Pēdējās dienās ne viens vien debesu vērošanas entuziasts un astrofotogrāfs dalījies ar attēliem, kuros redzama šī par "gadsimta komētu" dēvētā viešņa no Orta mākoņa. Ja vēlies to vēl pamanīt, uzreiz pēc saulrieta jāskatās tajā pašā virzienā, kur saule pazudusi zem apvāršņa. Lai precīzāk redzētu, kur konkrētajā brīdī meklējama komēta, var ņemt talkā bezmaksas lietotni "Stellarium".

Taču kas ar to anti-asti, kas kā blāvs pīķis "duras" ārā no komētas galvenajai astei pretējā virzienā? Tā visai labi redzama arī dažos Latvijas fotogrāfu uzņemtajos attēlos.

Skaidrs taču, ka komētas astei vienmēr jābūt vērstai prom no Saules, vai ne? Komētas asti (patiesībā divas atsevišķas – viena ir putekļu aste, otra jonizētu gāzu aste) prom "pūš" Saules vējš jeb lādētu daļiņu plūsma. Anti-aste šķietami "lauž fiziku" un tāpēc reizēm kļūdaini tiek dēvēta par optisku ilūziju. Taču tas nav acu apmāns, tā tur tiešām ir.

Komētas anti-asti veido lielākas putekļu daļiņas, ko aiz sevis atstājusi komēta. Šīs daļiņas Saules vējš ietekmē mazāk, un tās ilgāku laiku paliek komētas orbītas plaknē. Kad Zeme virzās cauri šai orbītas plaknei, mēs redzam šīs daļiņas, kas iezīmē komētas ceļu. Citiem vārdiem – tā rāda, no kurienes komēta lidojusi. Zeme Čučiņsanas-ATLAS komētas orbītas plaknei cauri sāka virzīties 13. oktobrī.

Šobrīd komētu gan ar neapbruņotu aci saskatīt ir maz cerību. Vislabāk vērot ar binokli vai nelielu amatieru teleskopu, vai iemūžināt to ar fotokameru. Kā vienmēr debesu vērošanā – jo tālāk no pilsētas gaismām un gaismas piesārņojuma, jo labāk.

Drīz Čučiņsanas-ATLAS komēta mums vairs nebūs saskatāma, un pašreizējās aplēses par tās orbītu liecina, ka tā Sauli apriņķo reizi 80 660 gados. Tāpēc pamāj atvadas uz neredzēšanos!