Vēl pirms šī observatorija sākusi darbu, astronomi jau ir aizrautības un gaidu pilni par atklājumiem, kas nu būs iespējami. Miljardiem galaktiku un zvaigžņu, kas iepriekš mūsu skatam bija slēptas – to astronomi cer atrast ar izcilās astrofiziķes Veras Rubinas vārdā nosaukto observatoriju, kas lepojas ar pasaulē lielāko digitālo kameru.
Šis projekts lolots nu jau ilgāk nekā 20 gadus. Iecere uzbūvēt teleskopu, ar kuru vērot nevis kādu konkrētu galaktiku vai miglāju, bet fotografēt visas dienvidu puslodes debesis, radās jau 2001. gadā. Pirmo būtisko teleskopa detaļu – 8,4 metru diametra primāro spoguli – par privātiem līdzekļiem sāka būvēt 2007. gadā, bet observatorijas kompleksa pamatakmens ielikts 2015. gadā. Nu tas ir gandrīz pabeigts un nākamgad ieraudzīs "pirmo gaismu".
Kaut observatorijas teleskopa optika ir branga, visplašāk Veras Rubinas observatorijas vārds izskanējis tieši saistībā ar kameru, kas teleskopa spoguļu savākto gaismu pārvērtīs datos. Tā ir pašlaik lielākā digitālā kamera pasaulē. 189 lādiņa saites matricas (CCD) veido gigantisku digitālo sensoru ar 3200 megapikseļu jeb 3,2 gigapikseļu izšķirtspēju. Ja nu gribas nodarboties ar pikseļu skaitīšanu, te var lejupielādēt 2020. gadā publicētu testa attēlu. Tas "sver" vairāk nekā 160 megabaitus, un izšķirtspēja ir 16384x16383 pikseļi.
Kameras fokālā plakne ir 64 centimetrus plata, bet skata leņķis – 3,5 grādi. Šī kamera ar katru ekspozīciju ļaus kadrā ietvert debess apgabalu, kura platība ir ekvivalenta 40 pilna Mēness diskiem, raugoties no Zemes. Ar 35 milimetru fotokameru šāds skata leņķis ir panākams, ja fotogrāfs izmanto apmēram 600 milimetru objektīvu. Tas skaitās visai "garš" teleobjektīvs. Taču teleskopu pasaulē 3,5 grādu skata leņķis ir pamatīgs platleņķis.
Teleskopa uzdevums būs vērot dienvidu puslodes debesis, ik nakti uzņemot vismaz tūkstoti attēlu. Ik pēc trim dienām visu redzamo debesu fotografēšana sākas no jauna, un tā bez apstājas atkal un atkal, veselus 10 gadus. Astronomi ar mākslīgā intelekta palīdzību vēros, vai šajos attēlos kaut kas mainās – kāds objekts izkustas, kļūst blāvāks vai spožāks. Tiek sagaidīts, ka Veras Rubinas observatorija papildinās mums zināmo galaktiku skaitu par 20 miljardiem. Jā, miljardiem! Tāpat pētnieki lēš, ka ar šo aprīkojumu tuvākās desmitgades laikā atklās arī aptmēram 17 miljardus atsevišķu un iepriekš nepamanītu zvaigžņu. Un tas ir tikai sākums.
"Ir tik daudz, ko šī observatorija spēs paveikt," raidorganizācijai CNN stāsta observatorijas pārstāve Klāra Higsa. "Pēc desmit gadiem mēs runāsim par tādām jaunām zinātnes jomām, jauniem objektiem un atklājumiem, par kuriem es šobrīd jums vēl neko nevaru pastāstīt, jo vienkārši nezinu, kas tie būs. Šis teleskops mums ļaus atbildēt uz jautājumiem, kurus pat neesam iedomājušies uzdot," observatorijas vēl neīstenotos sasniegumus jau slavē Higsa.
Pašreiz visas galvenās sastāvdaļas jau gandrīz ir savās vietās. Observatorijas komanda prognozē, ka 2025. gada pavasarī varētu sākties izmēģinājumi, bet gada otrajā pusē – ikdienas darbs. Ik diennakti kamera ģenerēs 20 terabaitus datu. Apmēram tik lielu datu apjomu patērē vidējais "Netflix" skatītājs trīs gadu laikā vai "Spotify" klausītājs 50 gadu laikā.
Datus observatorija pa taisno sūtīs uz datu apstrādes centru Kalifornijā, ASV, kur apmācīti mākslīgā intelekta algoritmi meklēs attēlos izmaiņas attiecībā pret iepriekšējiem fotouzņēmumiem. Ja kaut kas būs citādāk, tas tiks reģistrēts sistēmā. "Mēs sagaidām, ka ik nakti būs 10 miljoni šādu paziņojumu," CNN stāsta Higsa. Tie būs saistīti ar plašu objektu klāstu – sākot no asteroīdiem Saules sistēmā līdz pat jaunām pārnovām Piena Ceļa plašumos.
Datus ik gadu vispirms saņems speciāli izvēlēta astronomu grupa, bet vēl pēc diviem gadiem šie dati tiks publiskoti un kļūs pieejami zinātniskajai kopienai visā pasaulē. Šie dati pēc "tematikas" iedalāmi četrās lielās grupās. Pirmkārt, tie ir iepriekš nepamanīti objekti Saules sistēmā. Iespējams, tieši Veras Rubinas teleskops sniegs atbildi par to, vai tad galu galā tālu aiz Neptūna orbītas eksistē izmanīgā devītā planēta, kurai šobrīd neapgāžamus pierādījumus vēl nav izdevies rast. Otrkārt, tiks rūpīgi kartēts viss Piena Ceļš. Treškārt, tiks pētīti objekti, kas laika gaitā maina spožumu vai pozīciju. Ceturtkārt, astronomi ar šī teleskopa palīdzību cer labāk izprast to, kas tad ir tumšā matērija.
Astronomu kopiena ir ļoti priecīga par Veras Rubinas observatoriju, CNN citē Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesoru Deividu Kaizeru. Viņš arī cer, ka šī iekārta palīdzēs atšifrēt divas no "stūrgalvīgākajām" Visuma mistērijām – tumšo matēriju un tumšo enerģiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
