Ar vēsturisko Piena Ceļa melnā cauruma attēlu kaut kas nav riktīgi  (6)

Pirmais jebkad tapušais melnā cauruma attēls publicēts 2019. gadā. "Event Horizon Telescope" jeb EHT projekts, kur sinhronā tīklā bija saslēgtas un novērojumus vienlaikus veica vairākas vadošās radioviļņu observatorijas dažādās pasaules vietās, ieguva galaktikas M87 centrā esošā supermasīvā melnā cauruma "portretu". Protams, pašu melno caurumu nobildēt gluži nevar, tāpēc jau tas ir melnais caurums. Attēlā redzamais ir akrēcijas disks ap šo objektu. Akrēcijas diskā virpuļo saspiesta un uzkarsēta gāze, tā redzama kā spožs starojuma avots.

2022. gadā bija pienācis brīdis mūsu pašu galaktikas – Piena Ceļa – centrālā melnā cauruma fotosesijai. Lūk, tāds toreiz publiskotajā attēlā izskatās melnais caurums Sagittarius A* jeb Sgt A*.

Līdzīgi kā ar M87 galaktikas centrālo melno caurumu, arī Piena Ceļa centrā esošā melnā cauruma attēlu radīja EHT projekta astronomi, izmantojot vairākus lielus radioteleskopus visās pasaules malās un pēc tam datus analizējot un "sastiķējot" vienā vizuālā melnā cauruma reprezentācijā. Taču daži astronomi apšauba EHT komandas veikuma precizitāti.

Japānas Nacionālās astronomijas observatorijas (NAOJ) zinātnieki, izmantojot jaunus analīzes paņēmienus, pārskatīja EHT komandas veikto novērojumu datus un secināja, ka melnā cauruma Sgt A* attēls, iespējams, nav precīza šī objekta vizuālā reprezentācija. NAOJ komanda uzskata, ka akrēcijas disks ap šo melno caurumu varētu būt ne tik apaļš, bet vairāk "saspiests" un iegarenāks. Kā raksta vietne "Universe Today", paveiktais ir atzinības vērts – radiointerferometrijas datus ir ļoti grūti analizēt un interpretēt. Turklāt Zeme atrodas Piena Ceļa nomalē, un centrā esošu objektu novērojumus veikt ir sarežģīti – jāizmanto smalki algoritmi un superdatoru skaitļošanas jaudas, lai no datiem izfiltrētu lieko informāciju, ko rada novērojumu līnijā starp Zemi un melno caurumu esošās zvaigznes, gāzu un putekļu mākoņi.

Salīdzinot ar melno caurumu galaktikas M87 centrā, mūsējais tāds mazulītis vien ir. M87 galaktikas supermasīvais melnais caurums ir vairāk nekā seši miljardi Saules masu.

Mijoši Mikato, Japānas pētnieku grupas pārstāvis un nupat izdevumā "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society" publicētā darba vadošais autors, uzskata, ka NAOJ aprēķini varētu būt ticamāki par sākotnējiem. Viņš spriež, ka 2022. gadā publicētajā attēlā neprecizitātes varētu būt radušās tieši datu interpretācijas un analīzes posmā, bet radioteleskopu veiktie mērījumi bijuši precīzi. Tādējādi daļa no melnā cauruma vizualizācijā redzamā varētu būt attēlapstrādes laikā radies artefakts, nevis reāls šī astronomiskā objekta raksturlielums.

"Mūsu radītajā attēlā (akrēcijas disks) ir nedaudz pagarināts austrumu-rietumu virzienā, un austrumu puse ir spožāka par rietumu pusi," stāsta Mikato.

Japānas astrofiziķi arī secinājuši, ka akrēcijas diskā esošais supersakarsētais materiāls ap caurumu riņķo ar ātrumu, kas pielīdzināms 60% no gaismas ātruma jeb aptuveni 180 tūkstošiem kilometru sekundē. No datiem arī var izsecināt, ka mūsu galaktikas centrā esošā melnā cauruma masa ir pielīdzināma aptuveni četriem miljoniem Saules masu.

EHT komanda pagaidām Japānas zinātnieku darbu publiski nav komentējusi, kā arī šobrīd nav viennozīmīgas atbildes par to, kuras komandas interpretācija ir precīzāka šī Piena Ceļa centrā esošā objekta reprezentācija. Japānas astronomi vien cer, ka viņu darbs rosinās veselīgu diskusiju astrofiziķu kopienā, līdz kādudien vadošie speciālisti pasaulē varēs vienbalsīgi piekrist – lūk, tieši šis attēls vislabāk reprezentē Piena Ceļa supermasīvo melno caurumu.