Kādam glezna ir vien vizuāls baudījums. Aplūko, novērtē kompozīciju, izpildījumu, autora meistarību, dodies pie nākamā apskates objekta. Bet ne astronomam Donaldam Olsonam. Viņam tas ir izaicinājums, detektīvmīkla! Ko mākslas darbā redzamās debesis var pastāstīt par šī darba tapšanas apstākļiem?
Šī stāsta centrā – viena no postimpresionisma centrālajām figūrām, Vinsents van Gogs. Vairākus gadus pirms tapa viņa slavenākie darbi "Zvaigžņotā nakts", "Saulespuķes" un ikoniskais pašportrets, van Gogs nelielā Nīderlandes pilsētiņā gleznoja papeļu alejas galā norietošo sauli. Ar aptuvenu gleznas tapšanas laiku un meistara atainoto debesu stāvokli Teksasas štata Universitātes emeritētajam profesoram Olsonam bija pietiekami, lai noteiktu – tieši kurā vietā un kurā papeļu alejā šis darbs pirms 130 gadiem tapis.
Van Goga attēlotais saulriets atgādina kādu krāšņu skatu, ko noteiktos datumos var vērot Ņujorkas iedzīvotāji arī mūsdienās. Tā dēvētā Manhetenhendža jeb Manhetenas saulgrieži ik gadu ap 28. maiju un 13. jūliju pulcē lielus skatītāju pūļus. Proti, šajos datumos saule riet tieši starp debesskrāpjiem 14., 23., 34., 42. un 57. ielu galā, pazūdot aiz apvāršņa gluži kā urbāna kanjona aizā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
