Kā un kad tur tas nonāca – tas nav īsti zināms. Taču 1931. gadā Perdū Universitātē kādā atvilktnē atrasts meteorīts varētu būt pavediens, kas būtiski papildinās mūsu zināšanas par to, kad pēdējo reizi uz Marsa virsmas vai tuvu tai bijis šķidrs ūdens.
Šobrīd sarkanā planēta ir sausa. Viss, kas var būt ūdens, ir sasalis vai iztvaikojis. Ledus Marsa polu "cepurēs", ledus arī zem regolīta virskārtas. Nesen izskanējušās ziņas, ka dienvidu puslodē ar Marsa pavadoņa "Mars Express" radaru atrasts zemledus ezers, tiek apšaubītas un nebūt nav uzskatāms par viennozīmīgu faktu. Par pazemes šķidra ūdens rezervuāriem gan liecina arī citu pētījumu dati, piemēram, ar Marsa zondes "InSight" seismometriem ievāktie dati. Taču kopumā, kā jau minēts, Marss ir sauss, ja salīdzina ar tā seno pagātni.
Pirms vairākiem miljardiem gadu, kad Marsam bija daudz pamatīgāka atmosfēra un arī temperatūras mērenākas, tur plūdušas upes un bijuši ezeri. Par to liecina arī daudzi ģeoloģiski veidojumi – senu upju gultnes, grīvas, ezeru gultnes. Arī Marsa roveru "Curiosity" un "Perseverance" redzētais un izpētītais stiprina teorijas par šādu Marsa pagātni. Taču tas bijis pirms miljardiem gadu. Perdū Universitātē atrastais meteorīts "saka", ka ūdens uz Marsa bijis arī nesenākā pagātnē.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
