Pirms 100 gadiem revolucionārs atklājums pilnībā izmainīja priekšstatu par Visumu

Astronoma Edvīna Habla vārdā ir nosaukts viens no izcilākajiem astronomijas rīkiem – Habla kosmiskais teleskops. Taču ne mazāk izcils ir paša Habla veiktais atklājums, kas pilnībā izmainīja mūsu priekšstatus par Visumu un mūsu vietu tajā. Uz šo notikumu vietnē "The Conversation" publicētajā rakstā atskatās Londonas Karaliskās koledžas fizikas pasniedzējs Džefrijs Grūbe.

Tas gan nebūtu iespējams bez darba, ko paveica priekšgājēji. Tostarp astronome Henrieta Svana Līvita, viena no tā dēvētajiem cilvēkiem-skaitļotājiem. To, ko mūsdienās veic elektroniskas iekārtas, 18. un 19. gadsimtā, un arī 20. gadsimta pirmajā pusē veica profesionāļi, kuru galvenais (vienīgais) uzdevums bija rēķināt. Garas, sarežģītas formulas, atkal un atkal. Bieži vien tās bija tieši sievietes, kuru neredzamais un publiski tādējādi pienācīgi nenovērtētais darbs bija pašos pamatos svarīgiem zinātniskiem atklājumiem.

Pie Līvitas vēl atgriezīsimies, taču dažus gadus pirms Habla atklājuma pie debašu galda sēdās divi pazīstami amerikāņu astronomi – Harlovs Šaplijs un Hebers Kērtiss. Šaplijs nesen bija veicis mērījumus, kas apliecināja – Piena Ceļš ir lielāks nekā iepriekš uzskatīts. Viņaprāt, tajā vietu atraduši arī divi spirālveida miglāji, kas bija fiksēti novērojumos ar teleskopiem. Kērtiss savukārt uzskatīja, ka šie miglāji ir ārpus Piena Ceļa robežām. Proti, atsevišķas zvaigžņu sistēmas, ko mūsdienās saucam par galaktikām. Debatēs toreiz pārliecinošāks bija Kērtiss, taču neapgāžamu pierādījumu viņa versijai vēl nebija.