Latvijā bez šaubām populārākā meteoru plūsma jeb tā dēvētais "zvaigžņu lietus" ir perseīdas augusta pirmajā pusē. Sakrīt vairāki faktori – debesis jau ir gana tumšas, lai nebūtu jāgaida ļoti vēla nakts cerībā redzēt "krītošās zvaigznes", bet laiks vēl ir pietiekami silts, lai atrašanās ārā būtu patīkama. Taču tiem, kurus ziemīgi apstākļi nebaida, noteikti vērts kādā tumšākā vietā sagaidīt arī gada izskaņas krāšņāko meteoru plūsmu – geminīdas.
To maksimums šogad iekrīt nedēļas nogalē, tāpēc arī var mierīgi palikt nomodā ilgāk – no rīta izgulēsies! Paredzams, ka maksimumu šī meteoru plūsma sasniegs piektdienas, 13. decembra, ap pulksten 23 vakarā. Taču nav jāieciklējas uz šo laiku – geminīdas varēs vērot visu 13. un 14. decembra nakti.
Tipiski geminīdu plūsmas maksimuma laikā prognozē ap 120 meteoriem stundā, taču tas nenozīmē, ka tik daudz arī viens cilvēks var pamanīt. Turklāt šogad ir vēl viena problēma, kas var šovu nedaudz "nozagt" – ap to laiku augstu virs apvāršņa būs arī gandrīz pilns mēness, kas izgaismos debesis un apgrūtinās "krītošo zvaigžņu" pamanīšanu. Taču, atrodot kādu novērošanas vietu, kur mēness tieši virsū nespīd, spožākos meteorus noteikti varēs redzēt. Galvenais, lai debesis skaidras!
Geminīdas, kuras ziemeļu puslodē ir pati spēcīgākā meteoru plūsma, nereti iepriecina ar spožiem, krāsainiem meteoriem – debesīs redzamās švīkas var būt gan baltas, gan arī dzeltenas vai zaļas nokrāsas. Geminīdu avots nav komēta – šos meteorus izraisa atlūzas, kuras Zemes ceļā ap Sauli atstājis asteroīds "3200 Phaethon".
Geminīdas gan nav pēdējā meteoru plūsma šogad. Ap ziemas saulgriežu laiku ik gadu ir ursīdu maksimums. Kā jau liecina nosaukums, šīs plūsmas radiants ir Lielā Lāča (Ursa Major) zvaigznājs. Taču šī plūsma ne tuvu nav tik intensīva kā geminīdas, un ideālos apstākļos var cerēt vien uz piecām līdz desmit "krītošajām zvaigznēm".