Dīvaini skaidrojumi, kāpēc vēl neesam atraduši citplanētu dzīvību  (1)

... bet paši to neapzināmies. Protams, ka popkultūra mums iemācījusi – kārtīgs citplanētietis ir neliela auguma humanoīds ar lielu galvu. Parasti zaļganpelēkā krāsā. Taču te Holivuda var mūs pamatīgi maldināt un novest no pareizā ceļa ārpuszemes dzīvības meklējumos.

Spānijas pētnieku komanda šogad veica nelielu aptauju, kur lika 137 cilvēkiem pētīt citplanētu attēlus un meklēt nedabiskas, mākslīgi veidotas struktūras vai to pazīmes. Starp šīm bildēm bija "ieslidinātas" arī tādas, kur kādā vietā redzams sīks cilvēks gorillas tērpā. Tā ir atsauce uz slaveno "neredzamā gorillas eksperimentu" par to, cik selektīva var būt mūsu uztvere. Meklējot attēlos citplanētiešus, kādus nu kurš tos iztēlojās, vien aptuveni trešā daļa pamanīja cilvēku gorillas tērpā.

Realitātē citplanētieši, visticamāk, neizskatīsies nedz kā mazie, zaļie vīriņi no "X-failiem", nedz kā primāti no "Pērtiķu planētas". Ļoti iespējams, ka tie neraida arī radiosignālus, kas ir vēl viens no populāriem virzieniem ārpuszemes intelekta meklējumos. Varbūt tie komunicē pavisam citādāk? Mūsu iztēles rāmji un noteikti priekšstati var liegt ieraudzīt to, kas jau atrasts.

Katrai dzīvai būtnei vajag mājas, vai ne? Vai tā būtu okeānu pasaule un dzīve ūdenī, vai cietzemes planēta kā Zeme vai Marss. Taču šogad publicēta pētījuma autori uzskata – ne vienmēr. Nav izslēgts, ka ārpuszemes dzīvība var eksistēt arī vienkārši izplatījumā. Kamēr mūsu pūliņi pamanīt par dzīvību liecinošus ķīmiskus savienojumus citplanētu atmosfērās būs piekalti šai idejai – dzīvībai obligāti nepieciešama planēta –, tikmēr varam nepamanīt to vietās, kur tā eksistē.

"Izklausās neprātīgi, taču mums pat ir reāls precedents – cilvēki simtiem dienu pēc kārtas pavada ārpus Zemes, Starptautiskajā kosmosa stacijā," raksta "Live Science". Protams, tas nebūtu iespējams bez mūsu planētas, uz kuras šis kosmosa priekšpostenis radīts un no kuras regulāri tiek apgādāts ar nepieciešamo. Taču teorētiski nevar izslēgt ārpuszemes dzīvības eksistenci bez planētas. Tai būtu jāpārvar neskaitāmas grūtības – resursu trūkums, kosmiskais starojums, vakuums. Cilvēki bez kosmiskajiem lidaparātiem, kuru iekšienē tiek nodrošināti Zemei līdzīgi dzīves apstākļi, protams, acumirklī ietu bojā. Taču nevajag vērtēt visu dzīvību pēc mūsu mērauklas. Varbūt kaut kur tālā galaktikā eksistē tādas dzīvības formas, kuru uzbūve ir piemērota izdzīvošanai starpplanētu telpā.

Ne jau Zemes okeānos, protams. Tad tā vairs nebūtu ārpuszemes dzīvība, vai ne? Taču tepat, Saules sistēmā, ir vairāki pavadoņi, kuru virsmu varētu klāt kilometriem dziļi okeāni. Piemēram, Jupitera pavadonis Eiropa un Saturna pavadonis Encelads. Ja vien mēs varētu ieskatīties zem biezās ledus kārtas, varbūt uzzinātu, ka Saules sistēmā neesam vienīgie dzīvie organismi. Pagaidām mēs to gan nevaram.

Kāpēc okeāns būtu viena no perspektīvākajām vietām, kur meklēt? NASA fiziķis Alans Sterns uzskata, ka tā ir perfekta vide, kur mikroskopiskas un varbūt arī lielākas dzīvības formas ir pasargātas no kosmiskā starojuma, Saules uzliesmojumos un koronālās masas izvirdumos izsviesto lādēto daļiņu plūsmas. Arī tas, kāds ir atmosfēras sastāvs un vai tā ir indīga, te nebūtu tik būtisks faktors, Sterns norādījis izdevumam "Space.com".

Lieliskas ziņas citplanētiešiem (pat ja tie ir tikai mikrobi), bet sliktas ziņas mums, citplanētiešu meklētājiem. Tikai ar teleskopiem mēs cerētās atbildes negūsim. Par laimi arī NASA un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) šo virzienu uzskata par ļoti perspektīvu, tāpēc jau drīzumā abu lielāko Saules sistēmas gāzu planētu pavadoņus pētīs NASA zonde "Europa Clipper" un EKA jau palaistā JUICE jeb "Jupiters Icy Moons Explorer".

Ir tāda lieta kā superzemes. Nē, tās nav vienkārši stilīgākas Zemes. Tā dēvē citplanētas ar masu, kas pārsniedz Zemes masu, taču ir būtiski mazāka par Saules sistēmas ledus milžu – Urāna un Neptūna – masu (attiecīgi 14,5 un 17,1 Zemes masas). Tas, ka planēta ir tā saucamā superzeme, gan neko nepasaka par tās uzbūvi, atmosfēru, temperatūru. Tas ir tieši masai piesaistīts termins. Tomēr gadījumā, ja nu kāda no superzemēm būtu ar dzīvībai labvēlīgiem apstākļiem un tur būtu attīstījušās inteliģentas dzīvības formas, kas arī labprāt uzzinātu par Visumā notiekošo aiz savas planētas robežām... ir problēma.

Mēs savu planētu apdzīvojam desmitiem gadu tūkstošus. Kosmosā lidojam vien nepilnus 70 gadus. Tas nav viegli, Zeme mūs negrib palaist prom. Lai izrautos no mūsu mājvietas apskāvieniem un dotos tālāk starpplanētu telpā, nepieciešamas milzīgas raķetes, kas spēj attīstīt otro kosmisko ātrumu. Pat objekta ievadīšana Zemes orbītā prasa attīstīt 7,91 kilometrus sekundē lielu ātrumu.

Un ko tad, ja Zemes masa būtu desmit reižu lielāka? Saskaņā ar 2018. gadā publicētu pētījumu, nepieciešamais ātrums būtu 2,4 reižu lielāks nekā uz Zemes. Raķešu starti kļūtu ļoti nepraktiski un resursu ziņā ārkārtīgi dārgi. "Citplanētieši savā ziņā būtu iespundēti paši uz savas planētas," savulaik "Live Science" klāstījis šī darba autors Mihaels Hipke. Protams, ja vien citplanētiešiem nav lidaparāti, uz kuriem gravitācija neattiecas.

Kas meklē, tas atrod – tā sola paruna. Taču tukšā istabā nu nekādi nevar atrast rozā ziloni, ja tā tur vienkārši nav. Un ja nu mēs visu laiku esam meklējuši nepareizajā Visumā? Ja nu tiešām, pat ar visiem miljardiem galaktiku, kvintiljoniem zvaigžņu un sazin cik planētu, Zeme šajā Visumā ir anomālija, izņēmums?

Šogad publicētā pētījumā zinātnieki atkal prātojuši par multiversu jeb ideju, ka mūsu Visums ir tikai viens no paralēlajiem Visumiem, kas cits no cita ir atšķirīgi. Astrofiziķi modelēja dažādus Visumus, pamainot vienu no galvenajiem, bet ļoti maz izprastajiem Visumu attīstības virzītājspēkiem – tumšo enerģiju. Ja tās būtu par daudz, Visuma izplešanās notiktu tik strauji, ka nebūtu iespējama tādu sarežģītu liela mēroga struktūru kā galaktiku kopas veidošanās. Savukārt Visumā ar pārāk maz tumšās enerģijas gravitācija to pārmāktu, un lielas struktūras kolapsētu vēl pirms būtu iespēja izveidoties potenciāli apdzīvojamām planētām.

Komandas izstrādātie modeļi liecināja, ka visoptimālākie parametri būtu tādi, kas ļautu līdz 27% no Visumā esošās vielas pārtapt zvaigznēs. Mūsu Visumā šis rādītājs ir ap 23%, attiecīgi – mūsu realitātē ir mazāk zvaigžņu. Attiecīgi arī mazāk iespēju kaut kur attīstīties dzīvībai.

Šie ir tikai daži no aplūkotajiem, fantastiskajiem iemesliem, kāpēc vēl neesam uzgājuši drošticamus pierādījumus ārpuszemes dzīvībai. Par to, vai citplanētieši vispār eksistē un ko tie ēstu, runājām arī raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē, kur viesos bija astronoms Ilgonis Vilks un biologs Jānis Liepiņš.