1859. gada Keringtona notikums ir līdz šim spēcīgākā, labi dokumentētā ģeomagnētiskā vētra, ko izraisīja spēcīgs Saules uzliesmojums un koronālās masas izvirdums. Tolaik elektrifikācija vēl bija pašos primsākumos, tāpēc sekas nebija pārāk postošas. Taču vietumis telegrāfa aparāti esot šķīluši dzirksteles. Ko Zemei nodarītu uzliesmojums, kas 100 reižu spēcīgāks par Keringtona notikumu 19. gadsimta vidū? Grūti prognozēt, taču nav izslēgts, ka Saule šādu pārsteigumu mums var sarūpēt, liecina jauns pētījums.
Tos dēvē par superuzliesmojumiem, un uz citām Saulei līdzīgām zvaigznēm tie notiek visnotaļ bieži – aptuveni reizi 100 gados. Par to, kas ir Saules uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi, un kā tie rodas, detalizēti var lasīt rakstā "Mēnešiem ilgi bez interneta? Kā Saules supervētras var apdraudēt moderno dzīvesveidu". Galvenais, ko zināt – tos precīzi prognozēt uz priekšu pašlaik faktiski iespējams nav, un ļoti spēcīgs, pret Zemi vērsts uzliesmojums var nozīmēt diezgan lielas nepatikšanas Zemes mākslīgajiem pavadoņiem orbītā, kā arī sakaru un enerģētikas infrastruktūrai uz Zemes.
"Superuzliesmojumi uz zvaigznēm, kas līdzīgas mūsu Saulei, notiek aptuveni reizi gadsimtā. Tas ir 40 līdz 50 reižu biežāk, nekā uzskatīts iepriekš," vietne "Space.com" citē Valēriju Vasiļjevu, Maksa Planka Saules sistēmas pētījumu institūta zinātnieku un jaunā pētījuma līdzautoru. "Ja mūsu analīzē iekļautās zvaigznes labi reprezentē arī Saules "uzvedību", tad arī uz Saules superuzliesmojumi var notikt biežāk nekā domāts," piebilst Vasiļjevs un atzīst, ka šis atklājums viņu pārsteidzis.
Saule šogad pamatīgi uzdarbojusies – tā ir sava 11 gadu aktivitātes cikla maksimumā. Daudzi 2024. gadu atcerēsies kā gadu, kad Latvijā varēja vērot un fotogrāfijās iemūžināt ļoti krāšņas ziemeļblāzmas. Šogad arī vairākas reizes Saules aktivitātes dēļ pasaulē bijuši plaši radiosakaru traucējumi.
Kā prognozēt, cik lieli ir riski nākotnē? Tas ir ļoti sarežģīti, atzīst pētnieki. "Mēs nevaram novērot Sauli tūkstoti gadu," bilst Vasiļjeva kolēģis Sami Solanki. "Taču mēs varam vērot, kas notiek ar tūkstošiem citu Saulei līdzīgu zvaigžņu īsākā laika periodā. Tas ļauj aptuveni aplēst, cik bieži šādi superuzliesmojumi notiek."
Ar Keplera kosmosa teleskopa laika periodā no 2009. līdz 2013. gadam veiktiem novērojumiem iegūti dati par 56 450 zvaigznēm. Uz 2527 no tām novērojumu laikā fiksēti superuzliesmojumi, kopumā 2889 šādi spēcīgi notikumi. Vidēji tātad Saulei līdzīga zvaigzne var šādi "izpausties" reizi 100 gados. Tas gan nenozīmē, ka visas kā viena ģenerē šos superuzliesmojumus. Ir vēl daudz mainīgo. Daļa no zvaigznēm, piemēram, ir binārās zvaigznes, un nav izslēgts, ka abu zvaigžņu gravitācijas mijiedarbība var veicināt superuzliesmojumus. Tomēr šo atklāsmi, ka superuzliesmojumi uz Saules klases zvaigznēm notiek daudz biežāk, nekā iepriekš uzskatījuši astronomi, jāuztver kā brīdinājumu.
Ir metodes, kas ļauj šo to secināt par Saules aktivitāti arī senākā pagātnē, kad astronomija vēl nebija precīza zinātne un cilvēki drīzāk debesīs, vērojot zvaigznes, prātoja par mītiskām būtnēm un dieviem. Spēcīgu koronālās masas uzliesmojumu raidītas lādēto daļiņu plūsmas atstāj savu parakstu arī ģeoloģiskajā vēstures grāmatā, piemēram, koku gadskārtu gredzenos. Pētnieki lēš, ka pēdējo 12 tūkstošu gadu laikā jeb laikā kopš pēdējā ledus laikmeta beigām Zeme piedzīvojusi vismaz trīs šādus superuzliesmojumus.
"Ceru, ka šis pētījums motivēs citas zinātnieku komandas detalizēti pētīt, kā šādi superuzliesmojumi varētu ietekmēt Zemi," piebilst Vasiļjevs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
