Vēl pirms dažiem gadiem šķita, ka ir skaidrs, kura valsts ir Marsa izpētes avangardā. Nevienam līdz šim nav bijis tik sekmīgas Zemes kaimiņa izpētes programmas kā amerikāņiem – inovatīvas zondes, mākslīgie pavadoņi, vairāki lieliski roveri, pirmais funkcionējošais rotoru lidaparāts uz citas pasaules, plāni par pirmajiem cilvēkiem uz Marsa. Taču nu izskatās, ka nākamo patiesi lielo sasniegumu Marsa izpētē ilggadējai līderei varētu "nocelt" Ķīna.
Aizvadītie gadi Marsa izpētē pagājuši astrobioloģijas zīmē. Krājoties pierādījumiem par to, ka klimats uz Marsa reiz bijis daudz mērenāks, tam bijusi atmosfēra, plūstošas upes un ezeri, uzsvars ir uz savulaik tur bijušas dzīvības pēdu meklējumiem. Kaut ļoti moderni tehnoloģiskie brīnumi, Marsa izpētes roveri tomēr ir ierobežoti tajā, cik daudz zinātnisko instrumentu tajos var "sapakot". Nekas nestāv līdzās kārtīgai laboratorijai uz Zemes. Tāpēc astrobiologu cerības saistās ar neskartu Marsa paraugu atgādāšanu līdz Zemei, lai tos varētu pētīt ar visu mūsu civilizācijas rīcībā esošo rīku klāstu. Vai arī jānogādā uz Marsa ģeologi un biologi ar visu nepieciešamo aprīkojumu, kā raidījumā "Zinātne vai muļķības" norādīja astronomijas entuziasts un specializētā žurnāla "Zvaigžņotā Debess" viens no veidotājiem Raitis Misa.
Īsa Marsa akmeņu vākšanas vēsture
Jau 60. un 70. gados literatūrā izklāstīti koncepti par šādu paraugu iegūšanas misiju, taču tobrīd tas vēl bija tehnoloģiski nesasniedzams mērķis. 80. gadu beigās vairākas NASA struktūrvienības deva savu ieguldījumu teorētiskā plānā, kā šo sarežģīto uzdevumu īstenot, taču kopumā šī desmitgade Marsa izpētē bija relatīvi "tukša". Pie sarkanās planētas pētniecības cītīgāk NASA atgriezās 90. gados, kad turp nosūtīts gan mākslīgais pavadonis, gan pirmais rovers, kas sekmīgi darbojies uz citas planētas, – "Sojourner".
Paralēli NASA Reaktīvās kustības laboratorija sadarbībā ar "Lockheed Martin" pētīja iespējas neliela, aptuveni puskilogramu smaga, parauga atgādāšanai no Marsa. Secināja, ka labākās izredzes ir no Marsa lidaparātu ar iegūtajiem paraugiem "šaut" pa tiešo uz Zemi, jo satikšanās Marsa orbītā ar citu kuģi, kas paraugus atvestu šurp, būtu pārāk riskanta. Taču tas nozīmēja citus sarežģījumus – degviela atpakaļceļam būtu jāsaražo uz vietas, uz Marsa.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
