2025. gads priecēs astronomijas entuziastus un tos, kam vienkārši patīk vērot debesis bez papildu iedziļināšanās – vienkārši tāpēc, ka smuki un aizraujoši. Pēc divu gadu pauzes Latvijā atkal varēs redzēt labi pamanāmu daļēju Saules aptumsumu, kā arī pilnu Mēness aptumsumu, informē Latvijas Astronomijas biedrība un astronomijas popularizētāji SIA "StarSpace".
2025. gadā būs labi redzamas visas spožākās Saules sistēmas planētas – Venera, Marss, Jupiters un Saturns, turklāt janvārī vakara debesīs būs novērojama tā sauktā planētu parāde, kad kopā ar visām četrām spožākajām planētām ar kvalitatīvu binokli vai nelielu teleskopu varēs novērot arī Urānu un Neptūnu. Aktīvāko meteoru plūsmu – kvadrantīdu, perseīdu un geminīdu – maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 3. janvārī, 12. augustā un 14. decembrī. Turpinoties Saules aktivitātes maksimumam, ir pietiekami augsta iespējamība, ka uz Saules notiks spēcīgi uzliesmojumi, tādēļ Latvijā arī 2025. gadā varētu būt novērojamas ziemeļblāzmas.
Nākamajā gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi, no kuriem Latvijā būs labi redzams viens daļējs Saules aptumsums un viens pilns Mēness aptumsums.
14. martā Rietumeiropā, Rietumāfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Šī aptumsuma sākuma pusēnas fāze būs redzama arī Latvijā īsi pirms Mēness rieta, taču to būs grūti pamanīt, jo Mēness atradīsies ļoti tuvu horizontam.
29. martā daļā ziemeļu puslodes būs redzams Saules aptumsums. Kanādas ziemeļos tas būs vislielākais (Mēness aizklās vairāk nekā 90 procentus Saules diska). Aptumsums būs redzams arī Grenlandē, Islandē, Eiropā un Krievijas ziemeļos. Rīgā aptumsums būs novērojams no pulksten 12.52 līdz pulksten 14.18. Aptumsuma maksimumā, pulksten 13.36, Rīgā būs aizsegta nedaudz vairāk nekā piektā daļa no Saules diska.
Ja pa rokai nav speciālās brilles aptumsumu vērošanai, bet tomēr gribas redzēt, cik lielu robu Mēness "izgrauzis" mums redzamajā Saules diskā, tad noderēs šis raksts – kā "Campus" 2021. gada vasarā vēroja daļēju Saules aptumsumu, izmantojot vien baltu A4 lapu un kartona loksni.
Daļējs Saules aptumsums 2021. gada 10. jūnijā.
7. septembrī Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Rīgā šī aptumsuma pilnā fāze sāksies pulksten 20.30, pusstundu pēc Mēness lēkta, bet aptumsuma maksimums būs pulksten 21.12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies pulksten 21.53, bet daļējā fāze – pulksten 22.57.
2025. gadā Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 8. martu, bet labākā rīta redzamība būs ap 7. decembri. Saules sistēmas visspožākā planēta Venera būs novērojama vakaros no janvāra līdz marta vidum, bet no jūnija līdz oktobrim Venera būs redzama no rītiem īsi pirms saullēkta, zemu pie horizonta. Marss līdz pavasarim būs ļoti labi novērojams augstu debesīs visu nakti, bet no aprīļa līdz jūnija vidum – vakaros. Jupiters no janvāra līdz aprīlim būs redzams augstu debesīs vakaros, no augusta līdz oktobrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no novembra līdz gada beigām – visu nakti.
12. augustā rīta pusē būs novērojama Jupitera un Veneras konjunkcija, kad abas spožākās planētas atradīsies 0,9 grādu attālumā viena no otras.
Saturns būs novērojams vakaros no janvāra līdz februāra vidum, jūlijā un augustā – nakts otrajā pusē. Septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām – vakaros. Interesanti, ka Saturns, kas bieži tiek saukts par gredzenoto milzi, nākamajā gadā izskatīsies visai neatbilstoši šim raksturojumam, jo no marta līdz novembrim Saturna gredzeni būs pavērsti pret Zemes orbītas plakni, tādēļ spēcīgā binoklī vai nelielā teleskopā tie būs redzami tikai kā šaura līnija uz abām pusēm no Saturna diska.
Pēdējos gados aizvien palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ ļoti bieži naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie diezgan nopietni traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus. Par to, kā šie satelītu mākslīgi radītie "zvaigznāji" traucē astronomiskajiem novērojumiem, bažas parādījās jau ar pirmajiem kosmosā nogādātajiem "Starlink" pavadoņiem pirms vairākiem gadiem. Taču ne vienmēr vainojams ir Īlons Masks un "Starlink" – arī citas kompānijas pamatīgi var pabojāt dzīvi tiem, kas mēģina izzināt Visuma noslēpumus, veicot novērojumus ar teleskopiem.