"Šie rezultāti ir tādi, kādus iepriekš nebijām redzējuši!" par atklājumiem, ko padarīja iespējamu jaudīgais Džeimsa Veba teleskops, paziņojumā presei priecājas planētu pētnieks un Centrālās Floridas universitātes zinātnieks Čārlzs Šambeo. Proti, neseni novērojumi atklāj šo to iepriekš nezināmu par savdabīgu objektu klasi, tā dēvētajiem kentauriem.
Nē, tie, protams, nav mītiskie radījumi – cilvēka un zirga krustojumi. Taču zināma loģika šajā nosaukumā ir gan. Arī šie astronomiskie kentauri ir hibrīdi – daļa pazīmju vairāk atgādina asteroīdus, bet daļa tos ierindotu pie komētām.
Konkrētajā pētījumā ir runa par neparastu kentauru, kam astronomi devuši nosaukumu "2060 Chiron". Šis objekts pirmo reizi pamanīts jau 1977. gadā, taču tolaik nebija ne tuvu tik jaudīgu teleskopu, kādi ir astronomu rīcībā šodien, un "2060 Chiron" desmitgadēm ilgi tā arī palika visnotaļ maz pētīts objekts.
Šis kentaurs apjoņo ap Sauli reizi 50 gados, riņķojot iegarenā orbītā apgabalā starp Jupitera un Neptūna orbītām. Pētnieki ar Veba teleskopu šo objektu novēroja 2023. gada 12. jūlijā, kad tas bija no Zemes 18 reižu tālāk nekā Zeme no Saules.
"Izpētīt gāzu sastāvu komā (koma ir komētas kodola gāzu apvalks, komētas "atmosfēra") tik tāliem objektiem ir liels izaicinājums, bet ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu tas ir iespējams. Tas mums ļauj vairāk uzzināt par "2060 Chiron" uzbūvi un sastāvu," stāsta Šambeo.
Viņš ar kolēģiem atklāja, ka "2060 Chiron" komu veido oglekļa dioksīds un metāns, taču iepriekšējos pētījumos atklātais oglekļa monoksīds jeb tvana gāze komā jaunajos novērojumos netika fiksēta. Oglekļa monoksīds bija klātesošs vien sasalušā formā uz objekta virsmas. Pētnieki uzskata, ka "2060 Chiron" uzvedība ir hibrīda cienīga – sarežģīta. Proti, komu veidojošās gāzes tiek emitētas no dažādiem atsevišķiem rezervuāriem uz šī asteroīda-komētas hibrīda. Tāpat atklāts, ka uz "2060 Chiron" virsmas ir ūdens ledus molekulas, kā arī oglekli saturošu savienojumu molekulas, konkrēti, etāna un propāna molekulas. Šie divi savienojumi uz kentauriem iepriekš nekad nebija atklāti. Tie, visticamāk, veidojušies laika gaitā ķīmiskās reakcijās, ūdens ledum un metānam reaģējot uz Saules gaismu.
Tā kā šādi objekti ir visai maz mainījušies kopš Saules sistēmas pirmsākumiem, tie astronomiem ir kā nelasīta senas vēstures grāmatas lappuse, kas var atklāt, kā mūsu kosmiskais "rajons" izskatījies pirms vairākiem miljardiem gadu. Tikmēr "2060 Chiron" savā ceļā ap Sauli drīzumā Zemei pietuvosies vēl vairāk, un astronomi cer veikt papildu novērojumus ar jaudīgiem teleskopiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
