"Dīvaini..." nodomāja Londonas Impērijas koledžas pētnieks Metjū Gendžs, ar elektronu mikroskopu pētot asteroīda "Ryugu" paraugus. Tie ir ārkārtīgi vērtīgs retums – tikai dažas reizes no kosmosa uz Zemi atgādāti svaigi un neskarti asteroīdu materiāla paraugi, un pētniekiem šāds materiāls ir daudzkārt vērtīgāks par zeltu. Tas, uz ko skatījās Gendžs, nepārprotami bija mikroorganisms. Vai viņam rēgojās, vai arī viņš skatās uz, iespējams, nozīmīgāko atklājumu šajā gadsimtā? "Un tad es pamanīju vēl vienu, un tad vēl vienu," izdevumam "Scientific American" atminas Gendžs.
Iedomājies tikai to sajūtu – tu esi pētnieks, kurš atklājis pirmos neapgāžamos pierādījumus ārpuszemes dzīvības eksistencei! Bezprecedenta gadījums un apziņa, ka šajā Visumā neesam vieni. Taustāmi fakti, ne tikai matemātiski modeļi par to, cik daudz redzamajā Visumā galaktiku, zvaigžņu un cik planētu, un ka tīri statistiski kaut kur taču vēl jābūt dzīvībai.
Bez šaubām, ja tas, uz ko Gendžs 2022. gada novembrī skatījās, būtu ārpuszemes mikrobi, mēs jau sen būtu par to dzirdējuši. Grūti iedomāties kādu mediju, kas par to nevēstītu, un grūti iedomāties, ka par šo atklājumu šo divu gadu laikā nebūtu dzirdējusi lielākā daļa planētas iemītnieku. Arī Gendžs ar kolēģiem uz īsu brīdi prātoja – kā būtu, ja būtu. Ja šis būtu visgrandiozākais atklājums mūslaiku vēsturē. Citplanētu dzīvība, importēta dažos gramos asteroīda parauga.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
