Ja tevi aizrauj naksnīgajās debesīs redzamais un esi nolēmis pievērsties šim hobijam nopietnāk, jādomā par palīgrīkiem. Izvēlēties savu pirmo teleskopu var būt aizraujoša, bet reizē arī izaicinoša pieredze. Pieejami tik daudzi dažādi modeļi un specifikācijas. Lai arī teleskopi var šķist sarežģīti, tā nemaz nav, ja zini, kam pievērst uzmanību. Šajā ceļvedī, kas tapis sadarbībā ar "Ieskaties.lv", sniegsim praktiskus padomus, kā izvēlēties savu pirmo teleskopu.
Nosaki mērķi – ko gribi vērot
Pirmais solis, izvēloties teleskopu, ir skaidri saprast, ko vēlies novērot. Vai interesē Saules sistēmas debess ķermeņi, piemēram, planētas un Mēness, vai arī vēlies pētīt dziļo Visumu – tālus zvaigznājus un galaktikas? Atkarībā no tā, kāds būs novērojumu mērķis, jāizvēlas atbilstošs teleskops.
Ja interesē novērot Saules sistēmas objektus, piemēram, Jupiteru, Marsu un Saturnu, labākais risinājums būs teleskops ar mazāku optisko diametru, lielāku izšķirtspēju un lielāku fokusa attālumu. Savukārt tad, ja vēlies skatīt zvaigznājus, miglājus un galaktikas, būs nepieciešams teleskops ar lielāku optisko diametru, kas ļaus "iekļūt" dziļākā kosmosā.
Kāda tipa teleskopu izvēlēties
Ir trīs galvenie teleskopu tipi, katram ir savas priekšrocības un trūkumi.
Refraktora teleskopi izmanto lēcas, lai koncentrētu gaismu. Tie ir kompakti, viegli lietojami un ideāli piemēroti novērojumiem, kas saistīti ar planētām un Mēnesi. Tomēr, izvēloties šo tipu, svarīgi ņemt vērā cenu un kvalitāti – augstākas kvalitātes refraktori var būt dārgāki.
Reflektora teleskopi izmanto spoguļus, lai savāktu gaismu. Tie ir piemērotāki dziļāku debess ķermeņu, piemēram, zvaigznāju un galaktiku, novērošanai.
Katadioptriskie teleskopi apvieno gan lēcas, gan spoguļus. Tie ir universāli un var nodrošināt augstu veiktspēju gan planētu, gan dziļā Visuma novērojumiem, taču bieži vien ir dārgāki.
Apertūras lielums
Apertūra ir teleskopa objektīva vai spoguļa diametrs, un tas ir viens no būtiskajiem faktoriem, ko ņemt vērā, izvēloties teleskopu. Lielāka apertūra nozīmē, ka teleskops spēj savākt vairāk gaismas, kas ļauj skaidrāk redzēt tālus objektus, piemēram Oriona miglāju un Adromedas galaktiku.
Teleskopi ar 90-100 milimetru apertūru būs lieliski piemēroti sākuma līmeņa novērojumiem, piemēram, planētām un Mēnesim. Vidējas apertūras (100-150 milimetri) teleskopi derēs gan planētu, gan jau arī dziļāka Visuma izpētei. Savukārt teleskopi ar apertūru virs 150 milimetriem ļaus jau arī nopietnāk pievērsties galaktiku un miglāju astrofotogrāfijai. Taču tas arī nozīmē augstāku cenu un fiziski lielāku teleskopu.
Svarīga arī dzīvesvieta
Arī dzīvesvieta būtiski ietekmē teleskopa izvēli, jo gaismas piesārņojuma līmenis ir atšķirīgs pilsētās un ārpus tām. Šeit ir dažas vadlīnijas, kā izvēlēties teleskopu atbilstoši dzīvesvietai.
Pilsētas teritorijās ir augsts gaismas piesārņojuma līmenis, kas ierobežo spēju novērot vājākus objektus, piemēram, miglājus un galaktikas. Tāpēc pilsētā ieteicams izvēlēties teleskopu, kas paredzēts spilgtāku un tuvāku objektu, piemēram, Mēness un planētu, novērošanai. Ideāls risinājums ir refraktora teleskops vai "Maksutov-Cassegrain" tipa teleskops ar mazāku optisko diametru (ap 90–130 mm). Tas ir vieglāk lietojams un mazāk pakļauts gaismas piesārņojuma ietekmei.
Lauku teritorijās gaismas piesārņojums ir minimāls, kas paver iespējas novērot dziļākos kosmosa objektus. Šeit ieteicams izvēlēties teleskopu ar lielāku apertūru (150 mm vai vairāk), piemēram, reflektora teleskopu, kas nodrošinās spilgtus un detalizētus attēlus pat no attāliem miglājiem, zvaigžņu kopām un galaktikām.
Montējums – ērtība un stabilitāte
Teleskopa montējums ir tā veids, kā teleskops tiek atbalstīts un virzīts. Montējumam jābūt stabilam un viegli lietojamaam. Ir divi galvenie montējuma veidi – azimutālais un ekvatoriālais.
Azimutālais montējums pārvieto teleskopu uz augšu, uz leju un uz sāniem, līdzīgi kā kustību, ko veic cilvēks, lai skatītos apkārt. Tas ir vienkāršākais un lētākais variants, bet var būt mazāk precīzs, kad jānovēro debess ķermeņi, kas pārvietojas pa debesjumu.
Ekvatoriālais montējums nodrošina labāku precizitāti, jo seko debesu objektiem to kustībā. Šim montējumam viena no rotācijas asīm ir paralēla Zemes asij. Šāda veida teleskopi ir nedaudz sarežģītāki lietošanā, bet tie ir ļoti labi piemēroti sarežģītākiem novērojumiem.
Papildu piederumi
Pirmajam teleskopam var būt lietderīgi iegādāties arī papildu piederumus, piemēram, dažādus okulārus, kas ļauj mainīt palielinājumu, vai filtrus, lai uzlabotu attēla kvalitāti. Izvēloties savu pirmo teleskopu, vissvarīgākais ir saprast savus mērķus, budžetu un vēlamās funkcijas. Kā vienmēr, pamēģinot jaunu hobiju, vēlams sākt ar mazāku, vieglāku modeli. Ar laiku, gūstot pieredzi, varēs pāriet uz jaudīgākiem teleskopiem.
--
Ceļvedis tapis sadarbībā ar uzņēmumu "Ieskaties.lv", kas piedāvā plašu optikas produktu klāstu – teleskopus, mikroskopus un binokļus –, lai atklātu plašāku skatu uz Visumu un dabas brīnumiem, ko ikdienas skrējienā nepamanām. Ja esi nolēmis astronomijai pievērsties nopietnāk, tad zinoši speciālisti gaidīs ciemos Ganību dambī 2A, lai pastāstītu, parādītu un palīdzētu izvēlēties piemērotu pirmo teleskopu.