Nesen pamanīts asteroīds 2032. gadā bīstami tuvu palidos garām Zemei. Vai nepalidos, ja īstenosies maz ticamais, bet tomēr iespējamais scenārijs, ka asteroīds 2024 YR4 ietrieksies Zemē. NASA Zemei tuvo objektu pētījumu centra (CNEOS) eksperti sadursmes varbūtību lēš 1 pret 83 jeb nedaudz vairāk kā 1%.
Vai pamats satraukties? Īsumā – nē. "Mēs neesam satraukušies, jo ir 99% varbūtība, ka šis objekts mums palidos garām," ziņu aģentūrai "Associated Press" skaidro CNEOS vadītājs Pols Čodass. Bet piebilst – šis objekts noteikti jāpatur redzeslokā.
Asteroīds pirmo reizi fiksēts pirms mēneša – 2024. gada izskaņā to pamanīja ar teleskopu Čīlē. Pašreizējās aplēses liecina, ka objekts 2024 YR4 ir aptuveni 40 līdz 100 metrus liels. Šobrīd tā ceļš ap Sauli ved prom no mūsu planētas, bet 2032. gadā tas būs atpakaļ.
Ņemot vērā objekta izmēru, to var klasificēt kā tā dēvēto "pilsētu iznīcinātāju" ("city killer"). Proti, trieciena gadījumā, ja tas nokrīt kādā apdzīvotā vietā, postījumi būtu tik lieli, lai iznīcinātu veselu pilsētu. Zemei tuvo objektu bīstamību klasificē, izmantojot Turīnas skalu. Tā vērtē gan objektu izmēru, masu, ātrumu un tātad kinētisko enerģiju, gan aprēķināto sadursmes varbūtību. Šis asteroīds pagaidām ir trešā līmeņa drauds. Praksē tas nozīmē, ka objektam jāpievērš ekspertu un sabiedrības uzmanība, tas jāpatur redzeslokā.
Tomēr pieredze liecina, ka ar laiku vairums trešā draudu līmeņa objekti tiek "pazemināti" līdz 0 jeb "draudu nav". Šis ir nesen pamanīts asteroīds, tāpēc tā trajektorijas aprēķini vēl tiks precizēti. Lielāka varbūtība par to, ka tas 2032. gadā ietrieksies Zemē, ir tā, ka līdz ar precīzākiem trajektorijas aprēķiniem draudu līmenis tiks pazemināts.
Pagaidām šis ir vienīgais liela izmēra asteroīds, kura sadursmes varbūtība ar Zemi ir augstāka par 1%.
Tomēr nevar izslēgt nopietnākus asteroīdu radītus draudus nākotnē. Tieši tāpēc NASA un partneri strādā gan pie labāku monitorēšanas tīklu izveides, lai savlaicīgi pamanītu tuvojošos objektus, gan modelē dažādus veidus, kā novirzīt asteroīdus, kas uzņēmuši kursu pretī sadursmei. 2024 YR4 novērošanā iesaistījusies arī Eiropas Kosmosa aģentūra.
Tikmēr par to, cik reāls vispār ir scenārijs, ka cilvēces galu iezvana kāds no kosmosa ieradies drauds, vari uzzināt raidījumā "Zinātne vai muļķības", kur par šiem jautājumiem izprašņājam astronomijas entuziastu Raiti Misu un Ventspils Augstskolas rektoru Andri Vaivadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
