Nē, ārpuszemes dzīvība aizvien nav atrasta. Dzīvībai nepieciešamie pamatelementi nav tas pats, kas pierādījumi dzīvībai. Taču nupat publicētajā pētījumā par "Bennu" asteroīda paraugu analīzi uzzināts daudz par Saules sistēmas agrīno vēsturi un, jā, arī par varbūtību, ka kaut kur citur varēja rasties dzīvība.
Misija "OSIRIS-REx" uzskatāma par fantastisku veiksmes stāstu. 2020. gadā NASA zonde no asteroīda "Bennu" pagrāba riekšavu materiāla, sapakoja to un sāka ceļu mājup. Kosmosa izpētes aparāts kapsulu ar paraugiem ievadīja Zemes atmosfērā 2023. gada septembrī, bet pats devās tālāk uz nākamo galamērķi – "Apophis".
Paraugi veiksmīgi nonākuši pie zinātniekiem, taču būtisks moments vēl bija priekšā. Kas ir lielākais risks no kosmosa atgādātiem materiālu paraugiem uz Zemes? Piesārņojums! Vietējie "zemieši" – ķīmiskie savienojumi, molekulas, baktērijas, kas neskartos paraugus ātri var "kolonizēt" un padarīt tālāku izpēti ja ne bezjēdzīgu, tad ar pamatīgi samazinātu pievienoto vērtību.
"Šie atklājumi paši par sevi nav pierādījums ārpuszemes dzīvībai, bet parāda, ka dzīvības izcelsmei labvēlīgi apstākļi, iespējams, agrīnajā Saules sistēmā bija visai izplatīti. Tādējādi palielinās varbūtība, ka dzīvība varētu būt radusies arī uz citām planētām," trešdien preses konferencē medijiem paziņoja Nikola Foksa, NASA Zinātnisko misiju direktorāta vadītāja vietniece. Tas, ko zinātnieki nu grib noskaidrot – kāpēc uz "Bennu" nav dzīvības?
"Ņemot "Bennu" par piemēru – vieta, kur it kā ir viss nepieciešamais, bet nav dzīvības – jāuzdod jautājums, ar ko Zeme bija tik īpaša?" vietnei "Space.com" komentē Džeisons Dvorkins, NASA Godarda Kosmisko lidojumu centra zinātnieks.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
