Astronomi satraukušies – pasaulē lielākajam teleskopam var uzrasties nevēlami kaimiņi

Tātad – lielākajiem teleskopiem šobrīd galvenā gaismas savākšanas virsma ir ap 10 metrus liela. Taču 2028. gadā Atakamas tuksnesī kalna galā vairāk nekā trīs kilometrus virs jūras līmeņa pirmo gaismu ieraudzīs Īpaši lielais teleskops – "Extremely Large Telescope" (ELT). Tā primārā spoguļa diametrs – 39,3 metri! Tā virsmas platība ir kā pieciem tenisa kortiem, un ELT spēs savākt 10 reižu vairāk gaismas nekā jebkurš šobrīd uzbūvētais optiskais teleskops un 100 miljonus reižu vairāk nekā cilvēka acs. Tehniskie parametri arī sola 16 reižu asākus attēlus nekā spēj uzņemt Habla teleskops, kas atrodas Zemes orbītā un kam atmosfēras virmošana netraucē.

Šis pusotru miljardu eiro vērtais Eiropas Dienvidu observatorijas konsorcija lolojums sola astronomiem atklāt citplanētas, kas riņķo ap tālām zvaigznēm. Tostarp ne tikai lielus gāzu milžus, ko jau šobrīd regulāri atrod ar citiem instrumentiem un kuru mums zināmais skaits nu mērāms tūkstošos, bet arī nelielas cietzemes planētas, kuru masa jau pielīdzināma Zemes masai. Iespējams, ELT ļaus raksturot arī dažu šādu planētu atmosfēras sastāvu un secināt, vai tur ir dzīvībai potenciāli labvēlīgi apstākļi. Tomēr sapnis par zaļu enerģiju Čīlē var radīt nopietnas problēmas zinātnei.

Astronomija ir precīza zinātne. Katrs nieks var nozīmēt būtisku samazinājumu novērojumu kvalitātē. Čīle to apzinās, tāpēc Vides ministrija 2022. gadā pieņēma regulējumu, kas paredz aizsargāt tumšo debesu reģionus.