Tunguskas mēroga postījumi? Astronoms raksturo asteroīdu, kas 2032. gadā var trāpīt Zemei
Foto: Eiropas Kosmosa aģentūras ilustrācija

Varbūtība, ka šis asteroīds ietrieksies Zemē, ir neliela, bet tomēr tā nav 0. Pirms mēneša pamanītais kosmosa objekts, par kuru pagaidām astronomi vēl zina samērā maz, Zemei pietuvosies gan 2028., gan pēc tam arī 2032. gadā, un pašreizējās aplēses par asteroīda trajektoriju neizslēdz sadursmi ar mūsu planētu. Kādas varētu būt sekas un vai mums ir pamats satraukties – to "The Conversation" publicētā rakstā klāsta Dienvidkvīnslendas Universitātes astrofizikas profesors Džonti Horners.

Viens no slavenākajiem asteroīdiem nešaubīgi ir tas gigants, kas pirms aptuveni 66 miljoniem gadu ietriecās Zemē tur, kur šobrīd atrodas Jukatanas pussala. Atmosfērā nonāca milzīgs daudzums putekļu, trieciena izraisītā notikumu ķēde tik krasi mainīja klimatu uz Zemes, ka aizsūtīja viņsaulē aptuveni 80 procentus tolaik eksistējošo sugu. Taču tas bija tiešām milzīgs asteroīds ar diametru robežās no 10 līdz 15 kilometriem.

Tāda mēroga draudu Zemei šobrīd nav, un pēdējo dažu gadsimtu laikā zīmīgākos šādus notikumus izraisījuši par 100 metriem mazāki ciemiņi no kosmosa. 1909. gadā tas notika Tunguskā, kur debesīs virs Sibīrijas eksplodēja aptuveni 50-60 metrus liels objekts un nolīdzināja aptuveni divtūkstoš kvadrātkilometrus meža. Šajā gadsimtā zināmākais incidents notika Čeļabinskā 2013. gadā, ko izraisīja nepilnus 20 metrus liels objekts.

Par asteroīdiem, kas ar tik un tik procentu lielu varbūtību kaut kad nākotnē varētu ietriekties Zemē un sliktākajā gadījumā to izdarīt apdzīvotā vietā, medijos dzirdam samērā regulāri. Parasti ātri vien šī varbūtība no šķietami biedējošas tiek samazināta līdz nebūtiskai. Nav izslēgts, ka tā notiks arī šajā gadījumā. Asteroīdu šobrīd cītīgi novēro ne viena vien observatorija, vācot pēc iespējas vairāk datu, jo drīz vien tas nebūs saskatāms pat jaudīgākajiem teleskopiem, līdz atkal tuvosies Zemei 2028. gadā. Arī to iespēju astronomi izmantos datu vākšanai, lai precīzāk aprēķinātu šī objekta trajektoriju.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!